| mūžīgā dilemma |
Apr. 29th, 2014|04:30 pm |
Dažreiz pats sev liecis kā tāds neizprotams mazs radījums, kurš nevar atrast ne vietu ne virzienu. Tā vietā, lai priecātos par to, ka ir dotas tik daudz iespējas un tik liela brīvība, es te sēžu un garastāvoklis arvien vairāk noplok. Kā tas nākas, ka ir grūti novērtēt tik acīm redzamas lietas?
kuoa?
vēl viens jautājums nomāc pēdējā laikā -
Kā var zināt, ka vieta kur tu atrodies, ir īstā? Ja jau saka, ka dzīvo katru dienu kā pēdējo vai vienīgo... vai tā vieta, kur esi, būtu tieši tā, kur vēlētos būt? bet tas tāds, laikam retorisks jautājums.
- tas tikai tā, priekš sevis, lai atcerētos, ka šāds jautājums ir biji manā galvā. Ja nu gadījumā kādreiz atrodu atbildi. |
|