outcast's journal
Jaunākais
9.12.08 23:34 - logic
God is love.
Love is blind.
Ray Charles is blind.
Ray Charles is God.
9.12.08 23:29
Savant Syndrome. Those suffering of Savant syndrome often score low on intelligence tests but have an island of brilliance - some incredible ability, as in computation, drawing, or musical memory. Many are also diagnosed with autism, which mostly afflicts males, and about 4 in 5 savants are males. Savants may have virtually no language ability, yet may be able to compute numbers as quickly and accurately as an electronic calculator, or identify almost instantly the day of the week that corresponds to any given date in history.
10.3.08 20:11
During the Cold War, a group of Russian journalists toured the United States. On the final day of their visit, they were asked by their hosts for their impressions. 'I have to tell you,' said their spokesman, 'that we were astonished to find after reading all the newspapers and watching TV, that all the opinions on all the vital issues were by and large, the same. To get that result in our country, we imprison people, we tear out their fingernails. Here, you don’t have that. What’s the secret? How do you do it?'
4.11.07 22:27
Ir tāds pasākums:
http://www.tvnet.lv/izklaide/fun/news/article.php?id=494237Cik paskatījos igauņu blogos, biļete maksā 30 kronas un nav iepriekšpārdošanas - jāiet uz vietas un jāpērk. Tātad, doma braukt ar mašīnu. Ir trīs brīvas vietas mašīnā, braucam kopā, lētāk uz degvielu sanāks. Ja ir vēlme braukt, raksti uz djzogs pie gmail com
25.9.07 17:24
toreiz ieraudzīju metro sēžam kādu meiteni, mana vecuma, krāsoti blonda, melni krāsotām acīm, nepilngadīgas piemīlīgas britnijas sejas izteiksmi, rozā/baltās džinsu drānās, meikaps, auskari un lūpukrāsas. Sprādzes, podziņas un sniegbalta, maiga āda.
Neatraujas acis.
Čalo vienā čalošanā kā tāds zvirbulēns.
Bet nevis kā no kāda subjektīva skaistuma neatraujos.
Ir brīži kad uzkurinās instinkti. Savādi instinkti. Varbūt niknums.
Izseko viņu, kā viņa izkāpj laukā pa metro durvīm, seko apaļīgajam, nekrietnajam dupsītim līdz brīdim, kad tiekam līdz kādam tumšākam kaktam, neredzamā sētā. Ar roku pret plecu, atgrūdiens pret sienu un seju nobrāzt līdz asinīm. Jā, lai atspiežas, varbūt spiedz, mutē kumšķi, bet tas pagaidām. Noplēst nost drēbes, krekliņa podziņas pa gaisu, džinsus grūtāk, vēlreiz pret sienu, sitiens viens, divi, saliecies un no mugurpuses ietriekties apaļīgajā mākslīgajā dupsītī, bez miera, turp un atpakaļ, negaidot, līdz asinīm, līdz galam, cik dziļi vien var un klausīt kā kliedz. Pietiek te, pagriez pret sevi seju un ietriekties rīklē, cik dziļi vien var, lai aizrijās, vēl, vēl un vēl, līdz beigt un niknums noplok.
Atstāt turpat un skaļi nokliegties KĻŪSTI PAR CILVĒKU!! KĻŪSTI PAR CILVĒKU!!
Kustīgā uzvelkamā mantiņa! Kur tu nogalināji savu cilvēku, kur tu nogalināji raksturu? Tad kādēļ tev tā miesa?
neatceros autoru: "zemapziņa atbrīvota no prāta kontroles atsvabina visdēmoniskākos monstrus"
17.9.07 16:49
Atpakaļceļa vairs nav.
Mēneša laikā viss, kas būs palicis pāri no karjeriskās dzīves, būs cv ieraksts - piecarpus gadu pieredze ERP sistēmu ieviešanā, šāds tāds kustamais un nekustamais īpašums, šāds tāds taustāms draugs, šāda tāda dzīves gudrība, un, un... jā. Bet uzpriekšu, ardievas peļņas rādītāju spodrināšanai, productivity reportingam, key accountingam, menedžmentam, programmēšanai, business travelam, bug reportingam, strategy meetingam un visiem pārējiem ingiem un angiem. Ar šiem būs pieticis saviem pieciem mūžiem.
From now on, i'm on my own.
Jāiet pēc vīna :)
13.9.07 13:34 - thinking critically
jūtu, ka ir nepieciešams papīrs domu sakārtošanai par to, kas ir postmodernisms un kur es to redzu ikdienā.
Postmodernisms sociālajā ziņā noliedz indivīda lomu, viss ir subjektīvs, gan Pētera attieksme un domas par lietu dabu, gan manas domas un vērtējums par Pētera attieksmi. Viss ir subjektīvs. Jebkurš subjekts ir viņam apkārtesošās kultūras veidojums, tādēļ pilnībā pakļauts tās noteikumiem. Viņš nevar pretendēt uz nekādu taisnību savos spriedumos, jo tie ir subjektīvi un parasti balstīti uz personīgā labuma gūšanu. Tas nozīmē, ka zinātnei nav vietas, zinātne strādā ienākumu guvēju labā, zinātnē strādā noteiktas kultūras veidoti cilvēki ar saviem personīgajiem uzskatiem par iznākuma nozīmi (vienam tu esi noturīgs uzskatos, citam ietiepīgs).
Jebkas, ko mēs darām, viss ko zinam, ir mūsu pašu dzīvniecisko, kulturālo un ieaudzināto vēlmju vadīta darbība.
Te arī vieta stereotipiem, tie savukārt varētu būt subjektīvo zināšanu aizsargmūris, subjektīvo un nepārbaudīto apkārtējās vides iemācīto zināšanu kopums. Nav laika, nav vēlmes un nepieciešamības pārbaudīt. Nepilnīga, aizlienēta subjektivitāte.
Kaut kas nepatīk īsti. Subjektivitātie, neiespējamība iegūt taisnību. Nav tādas lietas kā vispārēja taisnība. Var iedomāties vienkāršāku modeli. te vajadzēja bildi . Katrs cilvēks sniedz citam savus uzskatus par patiesību, lietu kārtību, savu subjektīvo pieredzi. Katrs to pieņem vai atgrūž, balstoties uz iepriekšējo subjektīvo pieredzi par pieņemamām un nepieņemamām patiesībām un padod tālāk. Tu nevari būt pilniģi pārliecināts par kāda apgalvojuma pareizību, jo pēc sekundes var nākt cits, kas apgalvos pretējo.
Šāds stāvoklis var būt dabiska cilvēku reakcija uz savu iepriekšējo vēsturi. Indivīdam ir noteikta visa un nekāda vara vienlaicīgi. Tev ir tiesības uz visu patiesību, kuru tu vēlies, bet rēķinies, ka pilnīgi visam ir sava patiesība.
Laiks, kad cilvēks ir celts dieva godā, bet to dievu ir pārāk daudz, visi ir dievi.
Laiks, kad patiesības mainās ar reklāmas un mūzikas klipiņu maiņas biežumu. Katrs jaunais ir pārāks, labāks un patiesāks par iepriekšējo.
Vēstures interpretācijas lomas izpratne, politisko taisnību dažādība un šo taisnību ērta pieejamība ļoti ātrā veidā. Internets.
Jā, īstenībā internets ir neatņemama postmodernismu veidojoša komponente. Jo postmodernismam vajag komunikāciju vai arī komunikācija rada postmodernismu, laikam abējādi.
Tomēr postmodernisms ir drausmīgi novienkāršots cilvēcisko attiecību modelis. Un drausmīgi manipulatīvs arīdzan. Postmodernismā nav augstāko vadlīniju, nav vispārējas morāles. Pietiekami spēcīgs intelektuāls vai emocionāls impulss spētu pagrūst pietiekami lielu tautas masu, lai panāktu sev vēlamo rezultātu. Jo visas tavas vērtības ir tevī. Un visu, kas ir tevī var ietekmēt pie labas gribas. Tev nav rakstīta likuma, nav karaļa, nav dieva galu galā. Tas ir laiks pēc laika, kad dievs bija miris, kad karalis tika giljotinēts, likumi sasēja paši sevi. Laiks, kad dievs ir atgriezies un dievs esi tu pats, nevis cilvēks kā tāds, bet tieši tu. Lēta individualitāte, lēta, akla un kurla subjektivitāte, kas noslēgusies pret dažadu zinātņu devumiem (postmodernists noliedz psiholoģiju). Katram ir sava teorija, katram sava reliģija, katram ir SAVS veids, kā atvieglot savu eksistenci, kuras atklāta apstrīdēšana izpelnās lielāko nosodījumu.
Tomēr rodas iespaids, ka šādi apstākļi var rasties tikai laikā, kad cilvēks ir atsvešināts no vides sev apkārt, kad nav spējīgs iziet dabā, pats iepazīt pasauli sev apkārt, lai pārliecinātos par savu niecību, par vispārēju patiesību esamību, par dabas lomu, utt. utt.
Tomēr jebkādi šāda veida tekstijau to pašā pirmssākumā ir sterilizēti un neauglīgi, jo ievietojas postmodernisma subjektivitātes teorijā. Esmu tikai kārtējais uzmācīgais savas patiesības sludinātājs, kas bauro, ka esam nolemti vientulībai un aprobežotībai.
5.9.07 19:46
brīdī, kad caur koku lapām atspīd rietošā saule, pīka kaut kur skraidelē apkārt savās lietās un grāmatas lasīšana nopauzējas vieglai atelpai, tai brīdī sajūti to sajūtu. Tikai dažkārt tā parādās un tikai tad, kad miers. Sajūta, kad ir tik viegli, viss ir saprotams, nav kur steigties. Tik viegli, ka mirklī piecelsies, aiziesi un izdarīsi kaut ko tādu ... ka visas pelēkās pelītes iekšā nosprāgs
29.8.07 17:13
kādēļ sirreālismam jābūt tik atsvešinātam? Kāda cilvēka bezkaislīgi, bezemociju murgi, nejūtu...
17.8.07 11:39
.....
Vai bieži pieķertas sevi, ka fiziski atrodaties darba vietā, bet Jūsu domas lidinās kaut kur apkārt? Vai bieži nožēlojat, ka vakar kaut ko neesat izdarījis? Varbūt jūs raizējaties par to, kas Jūs sagaida rīt?
Pagātne - ir vēsture,
Nākotne - noslēpums,
Tagadne - DĀVANA
ESI ŠEIT UN TAGAD
Turi roku uz dienas pulsa, izbaudi katra mirkļa burvību, centies izmantot visas iespējas, ko dzīve Tev sniedz!
Šī darba vieta bez Tevis būtu kā vasara bez zemenēm
....
kādēļ es to rakstu? Lai pateiktu "nožēlojami", kad šādas lapiņas stāv pielīmētas pie darba galda un kādam tas arī palīdz... miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts, lai notiek tā kunga prāts kā debesīs tā uz zemes un lai man piedod visi motivācijas lapiņu līmētāji :)
17.8.07 09:51 - one arm
a young woman removes her right arm and gives it to the a man (the protagonist) to keep for the night. The story follows his thoughts and actions as he takes it home to keep for the night. He talks and caresses it, and then decides to replace his own arm with it. The ‘relationship’ the man has with the detached arm serves as a portal into the landscape of memory and emotions
16.8.07 13:57 - nonsence verse
'I see' said the blind man
to his deaf wife
over a disconnected telephone
in 1866.
One day in the middle of the night,
Two dead boys got up to fight.
Back-to-back they faced each other,
Drew their swords and shot each other.
A deaf policeman heard the noise,
And rushed to save the two dead boys.
A paralyzed donkey walking by,
Kicked the copper in the eye,
Sent him through a rubber wall,
Into a dry ditch and drowned them all.
(If you don't believe this lie is true,
Ask the blind man -- he saw it too!)
16.8.07 12:59 - yes
This Neo-Dada, which they call New Realism, Pop Art, Assemblage, etc., is an easy way out, and lives on what Dada did. When I discovered the ready-mades I sought to discourage aesthetics. In Neo-Dada they have taken my readymades and found aesthetic beauty in them, I threw the bottle-rack and the urinal into their faces as a challenge and now they admire them for their aesthetic beauty.
Marcel Duchamp
16.8.07 12:13
kaut kur atradusies bumbiņa rokā, kaučuks piepildīts spīduma plēksnītēm.
- es iešu pusdienā, kāds vēl ies? -
tuk tuk, ātri viens otram sekojoši klusi troksnīši bumbiņai atsitoties pret galdu
- šādiem pasākumiem jābūt vēl vairāk, man tagad tik daudz gadu, gribās vairāk visus apmeklēt -
tuk tuk, tuk tuk. Neritmiski vēl, bet tik patīkami dzidri un neiederīgi. Savējie troksnīši.
- viņi taču tikko apprecējās! Tas bija tik skaisti. Andrejam arī kaut kas drīz plānojas! -
ritmiska kalkulatora pogu dipoņa, klaviatūra mīksti gremo burtu secības
tuk tuk, tuk tuk, tuk tuk tuk. Aritmija. Katrs aizņemts, iegrimis darbos, tad arī pieceļos, salieku visu koferī, izeju pa durvīm un pacilātas pārmaiņu sajūtas spārnots aizlevitēju uz māju pusi. Šeit vairs neatgriežīšos.
....rooooozāā lietus līīst .... :)
12.8.07 23:47
Nekad nav īsti pieticis laika mācīties un praktizēt fotogrāfiju, bet dievinu cilvēku bildes, kuras stāsta jaunu stāstu. Bij te kādreiz tāds jūzeris crack, ir vēl daži draugos, kas nodarbojas ar ko vairāk par studijas bildi. Nez kur cracks palicis, jau pāris gadu laikam apkārt
un arī isti nepietiek laika mācīties filmu zinības, bet nespēju dzīvot bez tā stāsta, ko māk dažs stāstīt šai mēdijā
nu arī jaunu mūziku atrast laika nepietiek
jāsadabon laika plānotājs, nekam īsti laika nepietiek :)
un kaķene moka nabaga simtkāji... un nu jau apēda, hrakš
26.7.07 15:48
tagad es zinu. Jātaisa frizētava, kurā frizējamais tiks nosēdināts ekrāna priekšā, pa kuru demonstrēs šķērroci, šausmas gobu ielā vai džeku uzšķērdēju. Un frizieris izmantos tikai šķēres un rokas (nekādas ķemmes). Es domāju, ka klienti atastos :)
25.6.07 10:30
Kā runas stils ietekmē domāšanu un otrādi. Apgalvojuma formātā virzīts teikums, kā otra cilvēka iekšējās apziņas jaucējs, kā enerģētikas apmaiņa. IR. Ir daudz dažādi veidi, kā palikt un tapt. Un atņirdzies no neapziņas eksistences, atteicies no slinkuma, rocies pa to savu ideju, rocies līdz galam un pārbaudi, cik tad dziļš ir šī purva dibens. Es jau vairs nespēju pat atcerēties darba ikdienu, kur jāievada parole, kur kādi cipari jāatceras. Un kur kases aparāta manuālis atradās? Tas bija tikai pāris dienu nopelns, bet mazsvarīgais atkpāpjas atbrīvojot vietu attīstībai, tādai attīstībai, kura izpildās tikai beidzot atmetot slinkumu pret savu dzīvi. Neietekmē taču enerģētika, intraverts/ekstraverts vai kas taml. Tas ir tikai apstākļu radīts pofigs pret sevi
6.6.07 10:24
punkts. punkts. punkts. Visnoteiktākais elements domu gaitā. Ir tās pašas vakara putras tecējuma nospraust kaut kādus pamatus. Punkts, līnija un stabiņš. Nepazaudēt skaņas un trokšņus, kas rada patiku un aizdzen ritošo vienaldzību. Skrien kā gribi, bet viss nepaspēsies un ieracies kā sūdu vabole savos darbos vairs nepamani, ka pazūd emocijas, pazūd dusmas, pazūd kaisle, ilgas un nemiers. Un atnāk miegs, nelokāms un neaizdzenams, kas apņem galvu mīkstā ķiverē, inertu pret gaismu, tumsu, ūdeni un uguni, inertu pret dzestru ārdurvju gaisu, jā taisni izejot divos naktī laukā, vērojot saules atspīdumu debesī atceries to sajūtu, kas kaut kur paslīdējusi un nenāk atpakaļ līdz neesi piebremzējis savā skriešanā. Cik trausla tā ir... Punkts. Punkts un vēlreiz punkts, te mēs pieturēsim un no šīs vietas iesim taisni
4.6.07 13:17
cilvēku sirdīs riņķo prieks un krustu nesēji kasa sūnas no savām nastām
4.6.07 11:02
vai kāds nevainīgs skatiens, selga ieguļās mutē, skaties pa labi, pa kreisi, briesmu tramdīts dzīvnieks, un lēnām sagremo izbaudīdams katru mirkli. Tev taču jādomā! Viņš nāk! Varat kliegt, cik sirds kāro