orissa_lassa

***
ainava uzvar tevi
tu grāmatu ņem vai otu
attēls izmaina tevi
neslēpies - dots pret dotu
nelikties zinis par cīruļiem
vienīgais ko vēl protu
visās malās cīruļi dzied
lai tevi izskaidrotu
vai kāds ir mācījis tev
tavas sevišķās notis
redzi kā ziemelis velk
un putni uz brīdi notrīs
neiztur vēju un krīt
saplēstiem gabaliņiem
rīt atkal būs savā vietā
turies kopā ar viņiem



***
Nekas vēl nav dzimis
jūrā
peld tikai vāravas dažas
nav kur kājeles sadurt
un nav vēl radušās važas

nekas vēl nav dzimis
Akmentiņi
pavisam pavisam zaļi
un vītoli blakus viņiem
maziņāki par zāli

nekas vēl nav dzimis melnām
domām ir pasaule ciet
Dievs
māla gabalu delnā
uz pirmo darbdienu iet



***
nolieciet šķīvi man vakariņās
pasaulē tālu ir nekurta plīts
tur es iešu un iedegšu ziņas
kurās kvēlos vēl nebijis rīts

nolieciet šķīvi man vakariņās
sirds vēl dauzās kā apmulsis timpāns
un es zinu ka tālu no viņas
mājās ir maize un melleņu klimpas

nolieciet šķīvi man vakariņās
gadsimtos iekurtais noslēpums
kuri pēcnācēji to zinās
liks vienu šķīvi arī par mums

***
No saules atkrīt stars un kaisās vējos,
un diezin vai vēl kādreiz spīdēt spēs.

Es šorīt kaut ko labu atcerējos,
bet tas man tik uz mirkli piederēs.

***
Ir dažas tādas mūžīgas lietas,
kas paliek, kad iznīcīgās
(kā, piemēram, jaunība,
draudzība,
mīlestība) ir prom.

Tomēr - ir dažas tādas mūžīgas lietas,
kas paliek
(kā, piemēram)
sienāža lēciens no tavas rokas,
vējš tavos matos,
un tas, kā tu pievēri acis saulē
nemainīgi lēni un maigi, kā
pasargāt gribēdams sauli no sevis.

Ir dažas tādas mūžīgas lietas.

***
Bērnība?
Lāsteka tuksnesī -
grauz,
kad no smiltīm sūrst rīkle,
tikai nestāsti blēņas, ka
tā īsta un bezrūpīga.

Jo:
nekas vēl nav beidzies,
sagrieztais pirksts sāp tāpat
un manas asaras tagad
maksā to pašu, ko tad.



***
Plaksti smagi no tušas
un skatieniem svešiem,
Rokas smagas no sprādzēm
un sveicieniem brašiem.
Atsēžos ceļmalā, skatos,
kā braša un sveša
dzīve man garām iet,
Tad,
pieturoties pie skatiena tava,
es ceļos
un lēnām mēģinu iet.



***
Pār visu valda miegs
un miers, un līdzsvars,
Ir tikai Dieva sapnis -
lielā pasaule,
un sapnis mans
ir mana mazā dzīve.

Dievs guļ.
Es gribu pamosties
pirms viņa.



***
Es pamazām atceros
Visu bijuši nākošo
Zem superlielceļa
Asfalta ādas
Iet skudru taka
Nerimtīga sīka
Un kārtību aurojošo
Neatlaidīgi grauj
Es pamazām atceros
Visu bijuši nākošo
Iespējams Dievs
Visvarens nav
Bet noguris noguris fakts
Kas sīks nerimtīgs
Mūsu lielisko kārtību grauj
Es ļoti
ļoti pamazām atceros
visu
bijuši
nākošo.