orissa_lassa

***
Ir dažas tādas mūžīgas lietas,
kas paliek, kad iznīcīgās
(kā, piemēram, jaunība,
draudzība,
mīlestība) ir prom.

Tomēr - ir dažas tādas mūžīgas lietas,
kas paliek
(kā, piemēram)
sienāža lēciens no tavas rokas,
vējš tavos matos,
un tas, kā tu pievēri acis saulē
nemainīgi lēni un maigi, kā
pasargāt gribēdams sauli no sevis.

Ir dažas tādas mūžīgas lietas.

***
Bērnība?
Lāsteka tuksnesī -
grauz,
kad no smiltīm sūrst rīkle,
tikai nestāsti blēņas, ka
tā īsta un bezrūpīga.

Jo:
nekas vēl nav beidzies,
sagrieztais pirksts sāp tāpat
un manas asaras tagad
maksā to pašu, ko tad.



***
Plaksti smagi no tušas
un skatieniem svešiem,
Rokas smagas no sprādzēm
un sveicieniem brašiem.
Atsēžos ceļmalā, skatos,
kā braša un sveša
dzīve man garām iet,
Tad,
pieturoties pie skatiena tava,
es ceļos
un lēnām mēģinu iet.



***
Pār visu valda miegs
un miers, un līdzsvars,
Ir tikai Dieva sapnis -
lielā pasaule,
un sapnis mans
ir mana mazā dzīve.

Dievs guļ.
Es gribu pamosties
pirms viņa.



***
Es pamazām atceros
Visu bijuši nākošo
Zem superlielceļa
Asfalta ādas
Iet skudru taka
Nerimtīga sīka
Un kārtību aurojošo
Neatlaidīgi grauj
Es pamazām atceros
Visu bijuši nākošo
Iespējams Dievs
Visvarens nav
Bet noguris noguris fakts
Kas sīks nerimtīgs
Mūsu lielisko kārtību grauj
Es ļoti
ļoti pamazām atceros
visu
bijuši
nākošo.