nu ko, atkal tas laikas, kad gribaas, nu tik ljoti gribaas atklaaties un runaat, bet vaardi shkjiet kaut kur kaveejaas, laikam aizkjeerushies aiz sliekshnja, tagad gulj uz mutes, virtuves fliiziites noklaatas ar vaardiem, tek uz viesistabas pusi, un palien zem diivaana, bet pie manis kaut kaa nenaak, ikreiz, kad tie taisaas uz manu pusi virziities, tualetee kaads norauj uudeni un aizskalojaas mani vaardi gaujaa liidz ar citiem saviem draugiem. nav. nekaa nav. bet prasaas, tieshaam prasaas, lai buutu.