bet par to tīklu, to tīklu... nekad tā pa īstam, līdz lejai. Bez būkšķa. Tas lūk ir temats, par kuru sanāk domāt ikreiz, kad nobūkšķinos pa trepēm kā tāds Vinnijs Pūks ar visām savām zāģu skaidām. Lieki teikt, jo vecāka kļūst, jo biežāki būkšķi, galvenokārt tāpēc, ka vecums nāk rokrokā ar klusumu. Savējo. Ar to visu gribēju teikt, ka kustināja, ieraksts...