pretējās mājas logā uz gultas sēž mazs un ģērbjas, blakus sēž mamma un runājas ar bērnu. tikko istabā ienāca tētis un kaut ko teica. un pēkšņi šķiet tik savādi, ka šis rīts, kurā, jāsaka, jūtos, ne savā ādā, kādam citam ir tāds pats rīts kā tie, kurus es atceros no savas bērnības rītiem.
daudz vieglāk ir pamosties, ja to nedari viens.