gribu šodien kaut kur iziet. esmu sev apnikusi ar mūžīgo "žēl, ka nesanāca, bet nu jā, var redzēt, ka iekšā ir, potenciāls ir". vai es kādreiz no tā tikšu vaļā, vai tā ar mani būs visu mūžu. gribas šodien iet uz kinorīga pavaroti koncertu, bet tur visas biļetes izpirktas. gribas iet uz liniņu un akmentiņu, bet tur negribas rādīties, gribas iet uz feel the rhythm ģildē, bet negribas tos pūtējus atkal, gribas kaut ko foršu, bet sanāk, ka man būs jāizvēlās starp šūmani un vīku vai kūko šaneli. galu galā tāda sajūta, ka aizbraukšu uz centru un savākšu, kas nu man tur tāpat jāsavāc, apsēdīšos uz kāda bruģa un tad uzkūkošu pati. nekādas man šaneles nevajag, dzeguzīte.
mieru vajag. un ticēt gribas.