p.p.s. nupat ir tā, ka roku muskuļi noguruši un pašai lūziens nāk. bet pirkstos tas karstums, ko tā mīlu, tas nogurums, kas prasa vēl un vēl un liek justies nevis iztukšotai, bet burbuļojošai, pilnai līdz malām. tagad pusstundiņu pasnaust un tad pie bakalaurdarba. uzrakstīšu tak. kur paliks. :)
bet skan tik labi, kā sen nav skanējis. tā jau var pat ticību sev atgūt.