kaut kādas kreisās atmiņas nāk pavisam kreisos un nesaprotamos ceļos.
sēžu pie datora, spēlēju mcrae rally vai simsus, nē, tām spēlēm bija pašām sava mūzika, tātad visticamāk ņemos ar kaut kādām bildēm vai pārrakstu datorā kaut kādas bezjēdzības, un klausos austiņās šo - un patika šausmīgi. dziedāju līdzi, vārdus no galvas iemācījusies. turklāt tā telpiskā sajūta, kad katrā ausī cits džeks un vēl elektriskais bzz no vienas uz otru aizskrien. kur vēl tīrāku kaifu. interneta mums tolaik vēl nebija, šķiet tas bija arī vecais dators, tad pēc visiem rēķiniem sanāk, ka man bija kādi 14, varbūt tikko 15 gadi.
kas labākais, izrādās, šī dziesma man vēl joprojām pamatīgi ieper un daļu vārdu vēl atceros. jēziņ. ja tā turpināsies, es atcerēšos, kas esmu, un man ir aizdomas, ka būšu pārsteigta.
upd. trīs naktī, bet vai visi muskatieri? līst elpu neatvilkdams, bet šoreiz šķiet, varēšu aizmigt tikai tad, kad debesīm visi ūdeņi būs sekmīgi nogājuši. dabet tā debess tik liela, liela...
|