ielieku portālā profilfoto, kur lūram abi ar artuspaulu ekrānā, nepaiet ilgs laiks, un mani tur no visām pusēm apskata princis baltā zirgā, akadēmijā studējošs baritons ar smaidīgām acīm. kamēr minu, kā tāds līdz renātei nonācis, albumā atrodās bildes, kur objektīvā lūr viņš un viņa artuspauls meiteņu versija.

skola rokā, princis kokā, j.r. atrakstīja, lai samācos gan tomēr rīmēt, jo kādreiz var noderēt.
uz piekrītošo mani, kas visa cita starpā par atbildi raksta arī "ja ne augstus tekstus atdzejot, tad kaut rīmi par sliekām, lai var kopā salikt.", viņš savukārt - "Vo, vo. Citādi paliksi tikai pie sliekām un nenonāksi līdz kūtspakaļas poēzijai.(music)".
Tas atsauksmei par ceturtdienu un visiem labi zināmo "knuta skujenieka" dzejoli par lieliem sūdiem, uz kuriem rozes aug.

"vai uz labu, vai uz ļaunu, pēkšņi katrs kaut ko dabū, laimi atnes mums pa vējam, izrādās, mēs no viņas sastāvējām" (arī atsauksme par ceturtdienu)