ko tu stāsti! nevar būt! domājot neko, vienkārši paliek tik garlaicīgi, ka aizmieg, bet par visu vienlaikus taču tāds adrenalīns, ka līdz aizparītam neaizmigt.
Miegā mēs darām tieši to - domājam par visu, visu, visu, kas vien ir piedzīvots pa dienu, redzēts, dzirdēts vai arī domāts. Sākot plaši (bet ne smagi) domāt, sanāk pietuvināties tam, kā ir miegā.
Previous Next 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
