Mūsu mājā ir ierasts uz nakti dot divas bučas un salikt kopā vaigus vai arī četras bučas un vaigus salikt.

Skaits mainās, tāpat kā sākotnēji es vaigiem spiedu klāt ausis. jā, uz vakaru vienmēr nāk sajūta, ka gribas visu galvu kaut kur piespiest, gribas galvu kaut kur iespiest. paduses. un ausis vispār paliek ļoti jūtīgas. domāju, ka mana svētlaimes pozīcija varētu būt visai būt kāda mutē, kamēr tas kāds ir viss manā ausī. vienkārši laime tad varētu būt ar galvu kāda mutē, kamēr manā ausī ir vismaz kāda mēle. pēdējais variants vieglā formā būtu pat fiziski iespējams.
Skaits mainās, ar mammu man vienmēr sajūk skaits, bet viņai tā bija arī ar viņas mammu, un mammas babuļa manai mammai teica: "lapirka moja", šajā teikumā ir ļoti daudz mammu un ļoti daudz buču visās paaudzēs, tētis saka, tas tāpēc, ka manas mammas vecvectēvs-šimpanze šūpojoties palmas zarā nejauši uzkrita uz krastmalā piestājuša kuģa klāja, tā viņš skaidro daudz bučas visās paaudzēs un es kaut kā saredzu tur jēgu.


Mūsu mājā uz nakti ir ierasts "saldu dusu, sapņus jaukus". var sadalīt divās daļās, kur pirmais novēl saldu dusu, bet otrais atbild sapņus jaukus.

Tādēļ es vienkārši nesaprotu, ko atbildēt, kad man novēl saldus sapņus. tas skan tik nepareizi.