dažkārt es gribētu, lai man apkārt būtu vien ģimenes līmeņa cilvēki - tie, kurus pazīstu, satieku, pļāpāju par nenozīmīgām lietām, sevišķos gadījumos par sevišķām lietām.
dažkārt es gribētu, lai man apkārt būtu vien tāli un sveši cilvēki - tie, par kuriem es neko nezinu, kuri neko nezina par mani, kuriem var stāstīt visas sevišķās un nenozīmīgās lietas tādā pat līmenī, kā domājot, kā stāstot sev.
pieceļos no dīvāna, domāju par filmu, domāju par sevišķām lietām, domāju par to, ka pārāk nogurdinu acis, saku sev, ka pārāk bieži pieceļoties reibst galva, saku sev, ka nezinu, kādēļ tā ir tagad, kādēļ tā nav vienmēr, sajūtos savādi, domāju, ka tas ir interesanti, saku sev - droši vien šodien redzēju pārāk daudz cilvēku, saku sev, par to varētu redzēt labus sapņus, es labprāt par to noskatītos sapni, nē, saku sev, nedomāju, ka man šie sapņi ļoti patiktu, bet noteikti būtu interesanti.

dažkārt es gribu abus reizē. tā noteikti jūtas grāmatu varoņi. viņiem apkārt ir sveši un tuvi cilvēki reizē. būtu lieki teikt, ko es vēlos.

tumša māja. te putni dzied kā nelabu labie. te putni dzied skatoties tv, klausoties mūziku, cepot pankūkas.
skārleta johansone ir ļoti iekārojama sieviete.

Tags: lost in translation