Šogad nav ziemas un nav ziemas miega, tikai nepanesams modrums, redzētspēja, nav maigas miglas un baltas pūkainības, šogad es neuzķeršos uz brillēm, burkānu un smuku pīpi, ar to vien nepietiek, lai celtu sniegavīru
es dzirdu vārdus, pazīstamu balsi, es nodrebu, bet līdz galam nenoticu, es varbūt raudu, bet ne tā kā toreiz, kad mēs sniegā iesalušu suņa ausi atradām un iemīļojām, čukstējām un pūtām baltu gaisu, nosargājām savu sniegu, teju teju nosargājām.
Šogad ir par vēlu, par vēlu raustīt sniega zagļus, nevienam nav vairs sniega, tikai kusums viņu rokās žūst;
Tāds kauns, kauns par sevi, kauns par Tevi.
(C) jozefs_k
|