Šogad nav ziemas
un nav ziemas miega,
tikai nepanesams modrums,
redzētspēja,
nav maigas miglas
un baltas pūkainības,
šogad es neuzķeršos uz brillēm,
burkānu un smuku pīpi,
ar to vien nepietiek, lai celtu sniegavīru

es dzirdu vārdus, pazīstamu balsi,
es nodrebu, bet līdz galam nenoticu,
es varbūt raudu, bet ne tā
kā toreiz,
kad mēs sniegā iesalušu suņa ausi
atradām un iemīļojām,
čukstējām un pūtām baltu gaisu,
nosargājām savu sniegu,
teju teju nosargājām.

Šogad ir par vēlu,
par vēlu raustīt sniega zagļus,
nevienam nav vairs sniega,
tikai kusums viņu rokās žūst;

Tāds kauns,
kauns par sevi,
kauns par Tevi.

(C) jozefs_k