man šodien nepatika cilvēks. atzīstos. jāsaka, ka man vispār nepatīk psihiatri un psihoterapeiti. it jo sevišķi tie, kas tik pretīgi smīn, kad kāds runā par dvēseli vai Dievu. pats labi zina, kāda reakcija ir viņa smīniņš, bet ko padarīsi - kurpniekam kurpes cauras.
es gribēju viņam vaicāt par slimību. gribēju arī par dvēseli, bet netiku pie vārda un beigās nospriedu, ka tā arī ir vislabāk. nav ko ar tādiem smiņķiem vispār runāt. savu viedokli viņš jau bija izteicis un no manējā viņam tāpat nebūtu ne silts, ne auksts.
bet daļu no tā visa, kas manī šovakar malās, es varu pateikt arī te. - man šķiet, ka slimi bieži vien ir tieši tie, kas spēj tik ļoti nesāpīgi pielāgoties dzīvei, kas mums jādzīvo. un retāk tie, kam dzīvošana sagādā kādas grūtības.
un pa īstam viegli dzīvot paliek tikai tad, kad vairs nesmīkņā par dvēseli un Dievu.

mūzika un krāsas. pareizās frekvences laižot caur mūsu maņu orgāniem, gūt pareizās frekvences svārstības smadzenēs. ir tik daudz lietu, par kurām es gribētu varēt arī runāt, ne tikai klausīties. un es neesmu perfekcioniste, nē. es esmu vienkārši čiken, kad mierinu sevi - tu par to nespēj neko pateikti tikai tādēļ, ka gribi to pateikt pēc iespējas precīzāk un pareizāk, jo tas viss tev šķiet tik ļoti nozīmīgs. bailes, kauns, vainas apziņa ir visļaunākais, kas ar kādu var atgadīties un ko mēs kādam varam nodarīt. visi pārējie ļaunumi nāk pēc tam, kad šie jau ir klāt.

skatos multeni. planēta 51. itv. lnt. to sauc par sestdienu un tieši tāda man nekad nav bijusi. naktīs pamostoties nesaprotu, kur atrodos. no rītiem saņemu meilu, par kuru, gribētos nesaprast, kādēļ, priecājos un nesaprotu, ko atbildēt. es nedaru savu dzīvi vienkāršāku. bet tā tik un tā ir skaista.

Mūzika: lnt reklāmas