man šodien nepatika cilvēks. atzīstos. jāsaka, ka man vispār nepatīk psihiatri un psihoterapeiti. it jo sevišķi tie, kas tik pretīgi smīn, kad kāds runā par dvēseli vai Dievu. pats labi zina, kāda reakcija ir viņa smīniņš, bet ko padarīsi - kurpniekam kurpes cauras.
es gribēju viņam vaicāt par slimību. gribēju arī par dvēseli, bet netiku pie vārda un beigās nospriedu, ka tā arī ir vislabāk. nav ko ar tādiem smiņķiem vispār runāt. savu viedokli viņš jau bija izteicis un no manējā viņam tāpat nebūtu ne silts, ne auksts.
bet daļu no tā visa, kas manī šovakar malās, es varu pateikt arī te. - man šķiet, ka slimi bieži vien ir tieši tie, kas spēj tik ļoti nesāpīgi pielāgoties dzīvei, kas mums jādzīvo. un retāk tie, kam dzīvošana sagādā kādas grūtības.
un pa īstam viegli dzīvot paliek tikai tad, kad vairs nesmīkņā par dvēseli un Dievu.