gribu šodien kaut kur iziet. esmu sev apnikusi ar mūžīgo "žēl, ka nesanāca, bet nu jā, var redzēt, ka iekšā ir, potenciāls ir". vai es kādreiz no tā tikšu vaļā, vai tā ar mani būs visu mūžu. gribas šodien iet uz kinorīga pavaroti koncertu, bet tur visas biļetes izpirktas. gribas iet uz liniņu un akmentiņu, bet tur negribas rādīties, gribas iet uz feel the rhythm ģildē, bet negribas tos pūtējus atkal, gribas kaut ko foršu, bet sanāk, ka man būs jāizvēlās starp šūmani un vīku vai kūko šaneli. galu galā tāda sajūta, ka aizbraukšu uz centru un savākšu, kas nu man tur tāpat jāsavāc, apsēdīšos uz kāda bruģa un tad uzkūkošu pati. nekādas man šaneles nevajag, dzeguzīte.
mieru vajag. un ticēt gribas.

gribu šovakar atskaitīties. prom no visa vai klāt pie - neesmu droša. ārs bija labs un īsts. turpceļā odi koda tieši galvasvidū, viens cits visu atpakaļceļu nodīca iepinies matos, atnesu uz istabu, izbužināju ārā, sīc tagad, foršā putnu barība. gribas pateikties. redzēju, kā veci cilvēki dejo rokenrolu, tad dejojos pati pa tukšu vāgnera ielu, kas, izrādās nebija tukša, t.i. satiku cilvēku, kurš nekad nekur nesteidzas. mm mīļi. :) un tad man ir tauriņš. ā, un bijām dadā. šodien gan nesaliku tik foršu komplektu kā parasti, bet keita izmaksāja, tad ko tur daudz. man par viņu šausmīgs prieks. pēdējo nedēļu laikā viņa ir izaugusi un tik tiešām, tāda kā uzziedējusi. ā, un mājupceļā izlasīju atkal elsberga pantus un tas viņš ir tik īsts, tas viss ir tik pazīstams.
bija vēl viss kaut kas, bet nav laika atcerēties. rīt no rīta auklēju elzasā, tad paņemsies vēl drusku ar čomski - man patīk, ka tur jebkurš nākotnes plāns reāli ir tīri labs. un īstās izvēles ir tās, kuras nav jāizvēlas. tās, kurās nav jāatsakās no kaut kā. visas tās ekonomikas ar alternatīvajām izmaksām pilnīgi neko nesaprot no dzīves.

Mūzika: 5nizza - Ya s toboi