šodien saku jā un krītu uz priekšu.
un nevajag spēka, lai cīnītos, jo nav pret ko.
ne tuvu sajūtai, ka viss būtu iespējams. viss nekad nav.
bet pārliecībā un pateicībā, ka iespējams ir tieši tas, kas mans un manējais.

vēl pirms dažām dienām es gribēju tikai gribēt. šodien gribēt nav vajadzības. viss notiek un notiks tāpat.

p.s. atklājām arī peldesezonu. upe kā vasarā. ūdrs peldējās. izkāpa gan niedrēs, ne pie mūsu laipiņas. šausmīgi jauks un šausmīgi slapjš.

p.p.s. nupat ir tā, ka roku muskuļi noguruši un pašai lūziens nāk. bet pirkstos tas karstums, ko tā mīlu, tas nogurums, kas prasa vēl un vēl un liek justies nevis iztukšotai, bet burbuļojošai, pilnai līdz malām. tagad pusstundiņu pasnaust un tad pie bakalaurdarba. uzrakstīšu tak. kur paliks. :)
bet skan tik labi, kā sen nav skanējis. tā jau var pat ticību sev atgūt.

bet esmu taču šodien spams un tas vārds mutē ir apaļš un mīksts, bet, un es saku, BET nākošgad ies dejot tautas deju kolektīvā. nekad mūžā dejojusi neesmu, ikdienā stenderēs skrienu, bet man tak piestāvētu dejot tautiskās, nu tā piestāvētu!

Mūzika: Tight like this - Louis Armstrong