murkas, iedomāties nevarat, ir tā kā dziesmā "my favourite things", es vienkārši atgriežos pie lietām, kas man apkārt bija, piemēram, ģimnāzijā, un man arvien biežāk ir tā sajūta, ka esmu līksma, iemīlējusies, pat laimīga.
When the dog bites, when the bee stings,
when I'm feeling sad,
I simply remember my favorite things,
and then I don't feel so bad.
cik muļķīgi no manas puses tā pazaudēties. tikai mānīgi tagad, kaut kā tomēr jāpieradina arī tas, kas man ir tagad un nebija toreiz.
ai, murkas, bez maz vai bučas.

starp citu aiz stockmann ir pieneņu gandrīz pļava, tikai iežogotas un man nav ar ko tur aiziet, jo laikam jau vajag tās spilgti oranžās vestes ģērbt. nezinu. ja nu vienīgi naktī. taču pienenes naktīs ir tik ļoti garlaicīgas, ka ilgi mēs tur oranžās vestēs visticamāk nenosēdētu. cilvēks taču kā cilvēks - ar savām vēlmēm, vajadzībām.

man kreisajā rokā sāp decīma tā, ka es paieskāties nevaru pat drusciņ.