|
viss te ir radīts tādā veidā ka neko apturēt nevar un katrs nākamais solis jau ietver sevī kustības elementu vai pašsaprotamu spēku jebkādam notikumam un stāvot upes krastā visbiežāk tu nemaz nenojaut ka esi kļuvis darbs ko paveicis garām plūstošais ūdens klausoties kā tu elpo vai mēģini savirknēt pirmās artikulētās skaņas pirmo dzejoļa sākumu nevīžīgi bārstīdams gaisā apslēptas zīmes kas turpina tavas alkas apturēt šo mirkli kur viss jau ir radīts naivi solot - ja neizdosies- atnākt citreiz
|