publikas klepus starp koncerta daļām

viss te ir radīts tādā veidā
ka neko apturēt nevar un katrs
nākamais solis jau ietver sevī
kustības elementu vai pašsaprotamu
spēku jebkādam notikumam
un stāvot upes krastā visbiežāk
tu nemaz nenojaut ka esi kļuvis
darbs ko paveicis garām plūstošais
ūdens klausoties kā tu elpo vai
mēģini savirknēt pirmās artikulētās skaņas
pirmo dzejoļa sākumu nevīžīgi
bārstīdams gaisā apslēptas
zīmes kas turpina tavas alkas
apturēt šo mirkli kur viss jau ir
radīts naivi solot - ja neizdosies-
atnākt citreiz

Reply