šonakt gojā bājuši 7 sapņi,
bet es naktī dejoju un impoviz/dziedāju un grammy balvas pasniegšanas skatuves, kas notika mūsu kulturas namā, es saņēmu daudz skaistu un nepārspējami oriģinālu mīlestības vēstuļu no mistiska harisona forda un denija de vito sajaukuma, protams, labi saprazdama, ka viņš man tās raksta tikai, lai labāk iejustos savā tēlā un, kad filma beigsies, arī vēstules beigsies, (ak, patīkami tomēr)
Hardy and Laurel, noķeriet mani,
aizvakar brokastīs apēdu varavīksni, varavīksni ar Solo veselības maizīti, varavīksne labi garšo kopā ar mazajām ķimenītēm, bet vēlāk visu dienu man krūtīs bija tā smagi, varavīksne liecās un locījas, un visu dienu krūtīs mazliet sāpēja elpojot, varavīksne krūtīs,
vakar mana 88 gadus jaunā draudzene man stāstīja, ka viņai vairs netekot asaras, tikai skatiens mazliet aizmiglojoties un krūtīs tā griežas, griežas, un man bija žēl, ka viņa ir izraudājusi savas asaras, ka viņai vairs nav, un man bija bail, ka es arī savējās tā izraudāšu, un man vairs nebūs. es neraudāju,
cik labi, ka nevienam nav ienācis prātā klonēt asaras. fui. lai slavēts dievs, ka ciešanas mums devi, kā līdzekli pret visu, dvēselē kas lēts.

Tu pašlaik Es,
ii ežur nalējies,

priecīga izcepu vafeles, palasīju neļaudis, ieēdu vafeles, brāls papukojās, ka es viņam liekot domāt matemātiski, šis ēdot vafeli un skaitot rūtiņas, bet es iegāju skapī meklēt stepes vilku, izlasīts ir, vajadzētu atpakaļ uz bilblioteku nest, bet tā stāv acīs, ka jāpameklē pašu plauktos ar, es taču neesmu vainīga, ka viņam tik matemātiskas smadzenes, priecīga ēdu vafeles, atradu Tagores stāstus, Annu Kareņinu, Idiotu, Dievišķo un pasaulīgo, Māsu Keriju, dažus Balzakus un Emīlus Zolā, brāls pa to laiku skatās uz mani, ēd vafeli un pukojās, pilns ar visādiem dikensiem, fidžeraldiem un tekerijiem, a pa vidu upītis imigrants, fui, upītim, un tiek aiztransportēts atpakaļ uz savu latviešu plauktu, bet ļevs pa to laiku, nekauņa tā šķobījās, ka tuliņ vai nesagāzās ar visiem saviem kāpostu rakstiem man virsū, kad biju bērnīgāka, tad tā pārlasījos uz raiņa kopotajiem rakstiem, vēl ilgi vajadzēja divreiz skatīties, lai ieraudzītu, ka kopotie, nevis kāpostu, kapātie, perversie raksti, sabāzti visi vienādās grāmatās un kopojās tur iekšā, brāls sak, vai es mākot savus gabalus no galvas, es - ako?, brāls - pultigribās, es - betloģiski, ēdu vafeles, stepes vilku neatradu, Jānis Rainis galvā spainis, Vilis Lācis, kā no meža nācis, dzejot sācis, Andrejs Upīts, lec kā krupīts, un tu?