Tu pašlaik Es,
ii ežur nalējies,

priecīga izcepu vafeles, palasīju neļaudis, ieēdu vafeles, brāls papukojās, ka es viņam liekot domāt matemātiski, šis ēdot vafeli un skaitot rūtiņas, bet es iegāju skapī meklēt stepes vilku, izlasīts ir, vajadzētu atpakaļ uz bilblioteku nest, bet tā stāv acīs, ka jāpameklē pašu plauktos ar, es taču neesmu vainīga, ka viņam tik matemātiskas smadzenes, priecīga ēdu vafeles, atradu Tagores stāstus, Annu Kareņinu, Idiotu, Dievišķo un pasaulīgo, Māsu Keriju, dažus Balzakus un Emīlus Zolā, brāls pa to laiku skatās uz mani, ēd vafeli un pukojās, pilns ar visādiem dikensiem, fidžeraldiem un tekerijiem, a pa vidu upītis imigrants, fui, upītim, un tiek aiztransportēts atpakaļ uz savu latviešu plauktu, bet ļevs pa to laiku, nekauņa tā šķobījās, ka tuliņ vai nesagāzās ar visiem saviem kāpostu rakstiem man virsū, kad biju bērnīgāka, tad tā pārlasījos uz raiņa kopotajiem rakstiem, vēl ilgi vajadzēja divreiz skatīties, lai ieraudzītu, ka kopotie, nevis kāpostu, kapātie, perversie raksti, sabāzti visi vienādās grāmatās un kopojās tur iekšā, brāls sak, vai es mākot savus gabalus no galvas, es - ako?, brāls - pultigribās, es - betloģiski, ēdu vafeles, stepes vilku neatradu, Jānis Rainis galvā spainis, Vilis Lācis, kā no meža nācis, dzejot sācis, Andrejs Upīts, lec kā krupīts, un tu?