iikshkjus par mammu

es nemaz nezinaaju, ka pa manas istabas logu var redzeet greizos ratus, bet zvaigznes vakar bija tik spozhas, ka, lai kaa arii censtos, man neizdevaas no taam izvairiities. un, kad apmulsusi veeros mazliet mirgojoshajaas gaisminjaas, un domaaju, ka deelj ekziperii un mazaa princha, vairs nespeeju skatiit zvaigznes tik parasti, kaa kaadreiz - tagad naakas domaat, par to uz kuras zvaigznes aug roze, uz kuras smejaas princis, un par cik nezinu, uz kuras, tad rozes aug uz visaam un visas smej zvaarguliishu smieklus... nu jaa, un kameer taa traki biistamaa pozaa uz palodzes traki romantiski sapnjojos, krita zvaigzne un izbiedeeja mani. kur tie laiki, kad kriitot zvaigznei es iedomaajos veeleeshanos. patiesiibu sakot, es taa nekad neesmu dariijusi, jo briidii, kad shiis, varbuut pirms gadu tuukstoshiem kritushaas, zvaigznes gaisma beidzot sasniedz manas acis, visas parastaas un ikdienishkjaas veelmes kljuust nenoziimiigas un vienaldziigas un vieniigais, ko "pienaakuma" dziits speej izdariit, ir veeleeties buut laimiigs.
bet ar to laimiigs un nelaimiigs:

ja esi laimiigs
tad pats nu vainiigs
ja nelaimiigs
ar tad tu vainiigs

pa ilgiem laikiem biju iekaapusi chataa. itaalis, 32 gadi, paardevis savu restoraanu londonaa, lai uzsaaktu paartikas ruupnieciibu itaalijaa, dubultzods un reti mati... bet tas nu nebuutu tas svariigaakais. ikviens cilveeks, ko esmu satikusi chataa, nespeej man noticeet, kad atbildu uz jautaajumu par saviem gadiem. shodienas itaalis, pat redzeejis manu bildi, bija gatavs likt galvu kjiilaa, ka lai nu kam, bet man nav 17. nav un viss. vinjsh esot domaajis, ka varbuut kaadi 24, un pie taadas domas arii ciitiigi veeleejaas palikt. un taa ir ar visiem.
tagad jautaajums, ja savos 17 es citiem liekos kaa 24, tad cik man vinjupraat buus gadu, tad kad man patieshaam buus 24? 17, ja? hmmm

paskaties tik! :)~~~

neviens jau pat nepamaniis