nobeidzu dragunas praatu. (nekas nav taa kaa izklausaas :D)
un biju prieciiga par atklaajumu vaardaa omaars haijams. ( dazhas iekritushaas )

nu visu graamatu jau te nepaarrakstiishu, taadeelj tikai vienu dzejoli, kursh bez pūlēm mani sasmīdināja.
taatad
(bohēma)
guļu guļu
ar vienu dzejnieku-
apnika

guļu guļu
ar otru dzejnieku-
apnika

guļu guļu
ar trešo dzejnieku-
apnika

eh, jārīko
jauno autoru
seminārs!

nu vai nav...! :D

shodien sapnii gaaju naktii pa tukshaam ielaam un krustojumaa sanjeemu no jorika iiszinju, ka vinjsh jau arii ir diabētikjis. hehee, ko noziimee arii?

cilveeki lietus laikaa sajuutas vientulji un meklee kaadu pie kaa savu vientuliibu neapzinaati, bet varbuut arii apzinaati remdeet. un taa tas lietus liist. un ir mazliet skumji, kaut gan miilu to veeju un miilu shiis smarzhas. cilveeki, kas satuvinaas lietus laikaa - taa nav miilestiiba, un lietus buutu jaauztver kaa maajiens, tomeer vai tad vienmeer vajag miilestiibu? es nemaaku draudzeeties, es maaku tikai iemiileeties. un taa ir mana kljuuda. ko es dariishu lietas labaa? neko. priecaashos par lietu un ljaushu sev iemiileeties, tajaa pat laikaa staastot, ka lai nu ko, bet miileet jau nu nemiilu. :) un vai nav labi?

pag, pag, freids lietoja kokaiinu?