nobeidzu dragunas praatu. (nekas nav taa kaa izklausaas :D)
un biju prieciiga par atklaajumu vaardaa omaars haijams.

Ja dzīvi izpratīsi, tad iz tumsības
Tev arī nāve atklās savas mainības.
Tu šobrīd esi dzīvs, bet nezini nekā -
Ko ceri zināt tad, kad būsi pats - nekas?

Saules vietā pasauli apgaismot - nevaru,
Vērt durvis uz esības noslēpumu - nevaru,
Domu jūrā es atradis būtības pērli,
Bailēs dreb rokas, uz izurbt viņu es nevaru.

Par skrandainu dervišu kļuvis - sasniegsi gaismu,
Sirdi līdz asinīm plosījis - sasniegsi gaismu,
Projām, tukšās domas par izciliem panākumiem!
Tikai apvaldot sevi - sasniegsi gaismu.

Kā nepieciešama pērlei ir pilnīga tumsa,
Tā prātam un dvēselei vajag ciešanu tumsā.
Tu esi zaudējis visu un tukša nu dvēsele tava?
Pats pratīs šis kauss atkal piepildīties tumsā.

Džemšida kausu meklēdams, miera es nezināju,
Apgāju pasuauli kājām, bet meklēt es nepārstāju,
Līdz satiku gudru vīru, kurš teica, ka velti
Tik tālu man iet, ja pats sevī to neatklāju.

Pirms liktens kausu tukšojam, mana mīļa,
Pacelsim citu kausu divatā, mana mīļā.
Var notikt, ka neļaus pat malku izdzert pirms nāvs
Mums devess neprātā savā, mana mīļā.

Šis dārgais rubīns nāk no tālām raktuvēm,
Tik mirgojošu pērli citur neredzēt,
Ir mīlas mīkla pilna netveramas svētības,
Un vajag citu valodu to atminēt.

Rītausmā modusies kluzi roze mana,
Viegli vējā atraisās roze mana,
O, cietsirdīgās debesis! Tikko uzplaukusi -
Jau birdina ziedlapiņas roze mana.