Tajos laikos Tev vienkārši nebija tik daudz spēka tāpēc likās, ka vesels kilo ;-)
Mums gan laukos tika tikai pa kādiem trim četriem mandarīniem katram. Atceros kā pirmoreiz dzīvē banānu ēdu. Man bija kādi 12 gadi. Rīgā ostā bija ienācis banānvedējs pilns ar banāniem, kas bija domāti vest uz Ļeņingradu, bet bija ļoti auksta ziema un jūra bija aizsalusi un kuģis līdz turienei nevarēja izlauzties. Tāpēc banānus aizveda uz riktīgo ģerevņu, kur tādus neviens acīs nebija redzējis. Ja nu vienīgi pa TV. Deva ne vairāk kā 5 kg (bet varbūt trīs, īsti neatceros) uz seju. Tā nu mēs ar māmuļu cītīgi abi savas sejas atrādījām un dabūjām tādus pazaļus, pacietus, apsaldētus... Nākamā reize, kad pie šamiem tiku bija gadus piecus, sešus vēlāk, kad puslīdz pavērās robežas...
No: | bumsis |
Datums: | 25. Novembris 2005 - 21:31 |
---|
| | | (Link) |
|
oi!Banāni bij retums...arī Rīgā.Man laikam bija seši gadi!
Ar k du baudu es to ēdu!!!Vienu!Mums nevarēja būt runa par kg...;//Bet goda vārds, man šķiet, ka tad viņi bija ar banānu garšu.Turpreti tagad bezgaršīgi.Vai arī esmu atēdusies...