 |
Journal | Friends | Archive | User Info | memories |
optimiste - Mandarīni
25. Nov 2005 17:54 Mandarīni 8 jau izteikušies - pieraksti arī tu    | |
Comments:
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Vai ta nebija kilo?Es man liekas stiepu krietnu maisu mājā.Bet tā tradīcija kaut kur trešā klasē pārtrūka...;((Man ar laikam tieši šī iemesla pēc mandarīni "sāk garšot" tikai īsi pirms Ziemassvētkiem.;DD
Tajos laikos Tev vienkārši nebija tik daudz spēka tāpēc likās, ka vesels kilo ;-)
Mums gan laukos tika tikai pa kādiem trim četriem mandarīniem katram. Atceros kā pirmoreiz dzīvē banānu ēdu. Man bija kādi 12 gadi. Rīgā ostā bija ienācis banānvedējs pilns ar banāniem, kas bija domāti vest uz Ļeņingradu, bet bija ļoti auksta ziema un jūra bija aizsalusi un kuģis līdz turienei nevarēja izlauzties. Tāpēc banānus aizveda uz riktīgo ģerevņu, kur tādus neviens acīs nebija redzējis. Ja nu vienīgi pa TV. Deva ne vairāk kā 5 kg (bet varbūt trīs, īsti neatceros) uz seju. Tā nu mēs ar māmuļu cītīgi abi savas sejas atrādījām un dabūjām tādus pazaļus, pacietus, apsaldētus... Nākamā reize, kad pie šamiem tiku bija gadus piecus, sešus vēlāk, kad puslīdz pavērās robežas...
Mums gan laukos tika tikai pa kādiem trim četriem mandarīniem katram. Atceros kā pirmoreiz dzīvē banānu ēdu. Man bija kādi 12 gadi. Rīgā ostā bija ienācis banānvedējs pilns ar banāniem, kas bija domāti vest uz Ļeņingradu, bet bija ļoti auksta ziema un jūra bija aizsalusi un kuģis līdz turienei nevarēja izlauzties. Tāpēc banānus aizveda uz riktīgo ģerevņu, kur tādus neviens acīs nebija redzējis. Ja nu vienīgi pa TV. Deva ne vairāk kā 5 kg (bet varbūt trīs, īsti neatceros) uz seju. Tā nu mēs ar māmuļu cītīgi abi savas sejas atrādījām un dabūjām tādus pazaļus, pacietus, apsaldētus... Nākamā reize, kad pie šamiem tiku bija gadus piecus, sešus vēlāk, kad puslīdz pavērās robežas...