optimiste -

es nestrādāju sūdzību nodaļā, bet vismaz 50% klientu nezkāpēc sadomā savus bēdu stāstus man izkratīt - pie mūsu kravu un klientu daudzuma: reizēm pat trīs dienas pēc pirmajām dalīšanas dienām nespēju iekšējo balansu atpakaļ atrast :(

šis ir smags laiks cilvēkiem riņķī apkārt - visiem iekšā dikomforts, nesapratne par to kas notiek un kāpēc (es nerunāju par LV - es vispārīgi un plašāk)... pārmaiņu laiks cilvēku domāšanai (manšķiet)...

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Vot no "sirds kratīšanas" es, vismaz, ļoti uzmanos (no lepnības aš izslienoties...), jo pati nevaru izturēt, kad man sūdzas par lietām, kas nav ar mani nekāda sakarā. Zinot, cik tas ir nepatīkami, cenšos sevi kontrolēt. (kādreiz jau "noraujos", bet ārkārtīgi reti).

Pati it kā pie sūdzībām strādāju, bet pie manis nāk sūdzēties "par tēmu". To dara cilvēki, kam ir pamats to darīt. To es varu paciest, pat uztveru to par pilnīgi normālu arī, ja emocionalitāte sit augstu vilni.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

pirmajā paku dalīšanas dienā caur noliktavu "izskrien" ap 200-300 cilvēku :(
vakarā esmu prosta sabraukta reņģe :( varu pa dienu kontrolēt, nelaist klāt - bet kaut kādā brīdī lūzt vadzis - pārgurums ņem virsroku un tukšums :(

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Resp. nogurums ne tikai no tā milzīgā apjoma, bet ari no ta, ka cilvēki krata sirdi, ja?

Savulaik, kad sāku šajā nodaļā strādāt, es arī ārkārtīgi par visu pārdzīvoju un burtiski izsūcu no sevis enerģiju liekās emocijās. Tad es iemācījos sev pateikt:"tu vari šim cilvēkam palīdzēt ar sev dotajiem resursiem, bet tik un tā, tā ir un paliks šī konkrētā cilvēka problēma". Tas, vai es palīdzēšu, pieliekot savas emocijas un iztērējos savu emocionālo enerģiju, nemainīs manas palīdzības kvalitāti. Toties pati būšu saglabājusi sevi. Un kopš man ir šāda nostāja, cilvēki ar mani tā vairs neielaižas veltā emocionalitātes patēriņā (t.i psihošanā, bezjēdzīgā čīkstēšanā vai neauglīgās emocionālās sarunās, ķipa sirds kratīšanā).

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

taisni tā - fiziskais nogurums ir sīkums salīdzinot ar emocionālo - cik ļoti "tevi izsūc" :( pēcāk vairākas dienas esi nelietojams vispār :(
pie tā klientu kvantuma vienkārši nav iespējams koncentrēties uz vienu, veltīt viņam laiku - bet iedzimtā pieklājība neļauj aizgrūst prom: un tā tu centies koncentrēties uz padsmit pusēm vienlaicīgi :(

man ļoti derētu iemācīties tavu aprakstīto nostāju...

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Kā nu tur bija..... Apgūstamā uzdevuma apzināšanās jau ir labs sākums :) Turies! Lai izdodas!

(Atbildēt) (Iepriekšējais)

Tad Tev būtu jāiemācās neizskatīties un nebūt TIK jaukai un atsaucīgai :))) un tas varētu būtu mission impossible :))))

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

:)) Paldies :*

(Atbildēt) (Iepriekšējais)