optimiste - Ko sēsi to pļausi

Vecā labā patiesība. Iepatikās piemērs.
Fricis Muster ceļas no rīta, atver logu, redz - līst:"Draņķa laiks! Es jau tūlīt nodomāju, ka šī būs viena riebīga diena!" Viņš piesēžas pie brokastu galda, sāk lobīt olu - cieta! Viņš pasaka sievai dažus nepatīkamus vārdus, izrunājas, ka viņa nekad nav pratusi novārīt olu un, ka viņa vispār sen vairs nav tā, kas bija agrāk. Reizē ar katru kumosu viņš norij arī attiecīgā īgnuma devu. Tad viņš brauc uz darbu. Pie luksafora priekšējais braucējs nesāk uzreiz braukt pēc zaļā signāla iedegšanās. "Pilnīgs idiņš! Stulbenis!" Pēc tam mūsu Fricis dodas uz savu darbavietu, bet pirms tam vel nopērk pretējā kioskā laikrakstu. Atver, bet tur - slepkavības, korupcija u.t.t Tagad tikai vēl jānāk šefam sliktā garastāvoklī!

Šādas iztēlošanās un pašapliecināšanās dod visdestruktīvākos rezultātus - slimību, negadījumus, finansiālus zaudejumus utt. Un ko mūsu Fricis Musters saka tad, kad viņa iesētā sēkla ir uzdīgusi? "Kāpēc tā bija janotiek tieši ar mani!?"

Bet mēs taču tā nekad nedarām? Vai ne? :)