optimiste - Aizdomājos....

Man kolēģei draudzene ir kāršu licēja un ar redzēšanas dotībām. Tas, ko man par viņu stāstīja liek domāt, ka būtu vērts pie viņas aiziet, jo viņa šitās visas nelietības var arī noņemt un pastāstīt arī, kādēļ tā ir sanācis (kas ir pat vēl svarīgāk). Nekad neesmu bijusi. Šādam solim vajag saņemties.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Ir vēl tāda mantra - aizver acis un pie sevis nodomā:

Es esmu spogulis.
Es esmu neredzams.
Es domāju tāpat, kā Tu.
Mans prāts ir kā balta siena,
kas neko nejūt, nedomā.
Un tas, ko Tu te redzi - tas esi Tu.
Un tas, ko Tu te redzi - tie esam mēs.
Es, spogulis.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Paldies, izmēģināšu visas versijas. galvenais - lai ir rezultāts.

Mana draudzene tā savulaik iemācījās uzlikt ap sevi tādu kā vairogu (tas jāveic katru rītu), jo viņu burtiski terorizēja darba vietējā ragana, kas izbaudīja to, ka viss, ko viņa uzsūta piepildās.

Tā nu kārtējo reizi "ragana" kaut ko sarunāja, par kolēģes balsi, kolēģe nosmējās un tikai pajautāja vai viņa saprot ko runā un patiešām tā domā. Nākamajā dienā "ragana" ieradās darbā bez balss un ārsti vēl nedēļu nevarēja atklāt kas par vainu - beigās pie vainas izrādījās kāda reta baktērija (pēc n-tajām pārbaudēm).

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

:DDD taisni tā! pret enerģētiskajiem vampīrīšiem šis līdzeklis gana labs.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Un viņa tieši tāds arī bija. Bet iedomājies līdz kam jānoved kolēģe, lai viņa speciāli apmeklētu kursus šādas aizsardzības trenniņam!

aizsardzība - vairogs, tas jau ir nākamais solis. Sākotnēji jādomā kā to zarazu dabūt nost. Bet droši vien galvenais ir vispār saprast kas par lietu un tad jau metodes var piemeklēt...

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Pate paraudi pretim un nemitīgi par kaut ko sūdzies viņai - apniksi kā rūgta nāve. :D

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija)

eh.... mana spītība kā vienmēr ņem virsroku. Zinu, ka čīkstēšanu un žēlošanos par to, ka viss ir slikti "defoltā" no manis gaida vismaz 2 cilvēki, bet es takš par spīti neko tādu neteikšu, pat ja tā būs patiesība. Kādēļ izdabāt cilvēkiem, kurus ciest nevaru? pat ne lepnums, bet spītība to neļauj - tev netiks tas prieks dzirdēd, ka man iet slikti :) bet varbūt vajadzētu....

(Atbildēt) (Iepriekšējais)