optimiste -

mums bija b/d pašā sākumā, kad Eduards ziemā sāka iet b/d, vienu dienu audzinātāja mani piesauc klāt un tādā daudznozīmīgā balsī saka "Ziniet, Eduarda mamma, Eduards ēd sniegu!?" ne mirkli nevilcinoties, es viņai atbildēju: "Ziniet, es arī!"
tā acīmredzami nebija tā atbilde, kuru viņa no manis gribēja dzirdēt. taču vairāk ar šādām lietām viņa man nepiesējās. un ar Eduardu mēs sarunājām, ka centīsimies ēst tīro sniegu - kuru neviens nav sabradājis, sabraucis, sa.. etc.

(Atbildēt) (Diskusija)

Citreiz rodas sajūta, ka audzinātājām šāds fakts rada patiesu izbrīnu. It kā tas būtu vēl neredzēts gadījums!

Visiem bērniem visos laikos gribēsies pagaršot sniegu. Un ēst sniegu, un laizīt lāstekas. Jā, un tieši tā - lai tik atrod tīrāku, ne ceļmalā :)

(Atbildēt) (Iepriekšējais)