|
|
You are viewing 20 entries, 100 into the past 24. Janvāris 201020:25: nepazaudējot sevi.
vakardiena bija jauka ar meiteņu sēdēšanu Undīnē, Lottes braukšanu man līdzi uz mājām. mums vajadzēja atļauties iedzert vīnu, jo skatījām tam piemērotas filmiņas, viesām tam piemērotas sarunas. bija grūti aizmigt abām. rīts tāds rītīgs. Lottei būs maza māsiņa vai vēl viens brālītis. pašiverējos pa istabu, diendusiņojos. tagad saldumi un smukumi. mazām meitenītēm maz pienākumu. es esot neaizstājama nu jau 3 cilvēkiem (: un pa-pā neticēja, pētot manus zīmējumus, ka nav neviens man nekad neko mācījis.  un ar cik cilvēkiem, dzīvniekiem uz Pasaules Tev sirds pukst vienā ritmā? Mūzika: Nouvelle Vague - Aussi belle ou une balle 23. Janvāris 201002:43: kad mazās princeses atjēdzas.
lai vai cik jauki ir būt sapņotājam un reāliju uztver mazliet gaisīgāk, tas mēdz būt arī ļoti kaitīgi. lai vai cenšos katrā atrast to labāko, tas tomēr nav viss, kas cilvēkā virmuļo. kārtējā kaudzīte sakrājusies. un tieši šodien ciemos atbrauca abi ģimenes Andri - pa-pā un filozōfs. divi sarežģītākie vīriešgabali, ko esmu sastapusi. cik gan visādām lietām nav iets cauri, galu galā, ģimene paliek ģimene. ir jāprot runāt - komunicēt. viņi būs viss, kas Tev vēl būs palicis, kad cauri laikiem svešinieki būs novazājuši bezcerīgu. bet pienāks vasara un nebūs vairs ar šito jānoņemās. kā vīri sprieda bunkurā, nedrīkst aiziet ar naidu. manī tāda nav vairs sen. tikai tik ļoti apnicis sāpēt. jā, varētu teikt, manī ir neizpratne un neglaimojošs apbrīns par cilvēkiem, kuri nepiedomā arī par citiem. vispār, auras jau brīdināja. bet izvēlos ticēt labajam, lai nepalaistu neko garām. re, kur tas mani novedis! tie labie ļautiņi tagad nav aizsniedzami. bezgalīgas ilgas. izmētāti pa Pasauli. varbūt līdz vasarai kāds vēl spēs atjaunot manu ticību jums, bet tas nemainīs nobriedušo plānu. ha, it kā tas viss jūs interesētu!  Mūzika: John Butler Trio - Ocean 22. Janvāris 201012:18: ša-la-la.
jā, vakar bija jauki. un tagad divas nedēļas brīvas. jēziņ, pārāk daudz! aicinu uz Jūrmalu. te arī ir auksts, bet ir jūra un kāpās labi kalniņi.  Mūzika: Prāta Vētra - Brīvdienas nav manas laimīgās dienas 20. Janvāris 201019:00: pietrūkst kora disciplīnas.
dienu uzsāku kārtējo reizi glābjot Dzejnieci iz nāves. cik vien sen sevi atceros, tas reiz pa reizei dažādās formās jāpārdzīvo un tad ir kādu laiciņu mierīga, jauka dzīvošana. nē, nepārprotiet, viņa nav pašnāvnieciska [ne darbībā vismaz], viņai ir galīgi sabeigta veselība un reiz pa reizei aizmirst, cik veca nu jau ir. kad biju pārliecināta, ka viss labi, devos vienā no tām dienām, kad jūties kā džezīgos divdesmitajos. tas viss sākās ar to, ka atradu savu sendienu mīļākos Luisa Ārmstronga un Ellas Fidžeraldas ierakstus. dienas gaitā tam, protams, pievienojās lieliskais Ēriks Satī un dažādas džeza kolekcijas. devos lēnā jo lēnā pastaigā. dāmišķīgi atkal iepirku skaistas lietiņas, runājos ar svešiniekiem. mērenības skaistums. starpcitu, tiešām izmēģiniet fen šui un telpas attīrīšanu. beidzot atkal pārvaldu savu laiku. lieku tam kustēt pietiekami lēni šodien, lai paspētu gan sagatavoties pēdējam eksāmenam, gan padarīt vēl dažas dāmišķības. ļoti vēlos izdejoties. kaut kur aiziet pēc sesijām derētu un tā kā vecajos, labajos laikos izdancināt sevi no rāmjiem. sen neesmu pavadījusi vakaru ar svešiniekiem. tas parasti bija jūsmīgi - pasaule bez pagātnes vai nākotnes. esmu piedziedājusi pilnu istabu. rītdiena ir tik patīkami tālu no manis. nopietns jautājums: vai Jūs piekrītat Krišnamurti teiktajam - ''zināšanas, idejas un ticība stāv viedumam ceļā'' ?  Mūzika: Ella Fitzgerald & The Ink Spots - I'm making believe 19. Janvāris 201000:38: neskaitāmo dimensiju viļņos.
ieelpo Pasauli, izelpo vientulību. pamatīga atbrīvošanās no krāmiem, kas bojā manas alas enerģiju. ignorēju beigu sākuma simptōmus korpusā un gaidu, kad jūra atdos mīlestību. pazaudēju mieru, atkal it kā atrodu. neatšķiru vairs, kad meloju sev, kad reālija skatās acīs. viss - viena vienīga ilūzija. kurā brīdī sāku pētīt dvēseļu atspulgus? atceros kā man tas riebās, kā riebās, ka kāds atļāvās to darīt ar mani, bet tagad tas notiek automātiski. vajag atradināties, jo pēdējā laikā pārāk ļoti sāk biedēt tas, ko redzu. jo vairāk analizē, jo briesmīgāk tas viss kļūst. pēdējā laikā arī šaušalīgi uzbāžas jūsu krāsas. neesmu pa šiem gadiem ietrenējusies to pietiekami ātri pārtraukt. es gribu biezāku ādu. lūdzu. labākais šīgada kompliments pagaidām ir par manu pārcilvēcisko izturību, dzīvojot ar ļoti dramatizētu moderno Aspazijas versiju bez Raiņa. jā, šī situācija arī prasa pārāk daudz manis. viena no trim logu rūtīm PILNĪBĀ aizaugusi leduspuķēm. un kompaktā, elektrōniskā klaviere vairs negrib skanēt kā agāk. vainoju sevi itin visā un nespēju vairs saprast, ko vēlos. kaut kad nesen padevos. jāatjauno saskaņa sevī. atdzimšanu! mācoties no vēstures, jāatdodas pienākumiem un jāpārdzīvo posmu pāreja. šoreiz nejūtu sagaidāmā raksturu. laikam tas arī rada satraukumu. cilvēki vazājas pa upēm.  Mūzika: The Beatles - Mother nature's son 16. Janvāris 201020:57: ''mēs dzērām, mēs bijām''
man gandrīz galva uzsprāga, izejot cauri savam inbox'am no a līdz z. ak, laiki, laiki.. smieklīgās bildes un sarakstes. tomēr pamatīga vērtība ir tā visa pagātne. 
18:17: pasteidzini laiku!
kaut mani katru rītu pamodinātu Viņa zvans.. bet ne jau no tālienes. labāk durvju zvans. tomēr šorīt neko vairāk nevarēja vēlēties un biju ļoti, ļoti priecīga. diena pilna miera. tagad atkal prieks, jo ieguvu apstiprinājumu tam, ka vēl viens eksāmens nokārtots. viegla atelpa ar atzīmes gandarījuma smaidu. vēl divi eksāmeni un vēl mazliet vairāk par divām nedēļām līdz varēšu pazust miera azotē. 
15. Janvāris 201018:28: kohāb
aiziet uz pastu pēc pienākušās paciņas bija jaukākais šodienā, jo te nav tik daudz to laternu - zvaigznes ir un ir daudz. labs fōns tiem jau tā pasakainajiem un jā, jau par daudz izslavētajiem kokiem. atceļā izdabāju tai vājībai, ko šogad sev neesmu liegusi jeb manu mēli vēl nekad neskārusi šokolāde uzvarēja saldinātos alkahōlus. vēl nolēmu, ka šovakar lutināšu sevi ar kausu kafijas pie daudzsološās šokolādes un tad pienāks priecīgais brīdis vērt saņemto paciņu vaļā. ommmmm..rutīna ir laba lieta jeb tomēr nē? 
01:11: esam tikai paši sev
  Mūzika: Björk - Pagan poetry 14. Janvāris 201007:24: nekontrolējamais skaistums.
1. ja nokavēšu, 2. ja nespēšu NEKO sakarīgu uzrakstīt šodienas eksāmenā, tad vainošu tos pārāk skaistos kokus, kas ar katru dienu kļūst pasakaināki un neatlaiž ne manu uzmanību, ne skatienu. bet man vismaz ir prieciņš acīm.
03:46: visa diena kā viens garš tējas pārtraukums.
vakar gandrīz pret galvu izšķīda pēdējais kastanis. nokrita man priekšā, pašā deguna galā. ko viņš vēl tur darīja, nezinu. bet tajā brīdī tas bija ļoti simboliski. rudens izbija.
šogad pirmo reizi smadzene izstrādāja veco joku ar stundu sajaukšanu.
Depo piestacijas dārziņā gan vēl daži no rudens simtiem ābolu niķīgi turās pie savas mātes, krājot sniega sedziņas.
bijušais paralēlklasesbiedrs tagad konduktōrs. cits manas skolas absolvents labo sliedes. vispār esmu ievērojusi, ka LDz piesaista pēc darba izmisušos jauniešus.
drīz norimšu. decembra vidū kaut kas sāka sakustēties, jutos kā koks šajā jaukajā mantiņā.  gadu mijā viss tika trakoti traki sakratīts, bet tagad tas sniedziņš lēnām atkal norimst. domāju, ka jau 4. februārī vismaz manā kapsulā sniegs sāks kust, ļaujot plaukt jauniem pumpuriem priekš svaigām, zaļām lapiņām. jā, tā būs un viss, jo es tā tagad izlēmu. Pasaule tomēr vēl aizvien ir rotaļlaukums.  Mūzika: R.E.M. - Man on the moon 10. Janvāris 201016:34: tur, ne te.
8. Janvāris 201022:41: bezgalīgās mūžības.
kaut kas neizprotams. varētu gari un plaši [nevajadzīgi] to visu
izklāstīt, bet tas jau nemaz nelīdzēs.
vienīgais, ko spēju izlobīt no visas šīs
trakās dienas - man patīk palīdzēt ļaudīm. lūk, tad es rodu daudz lielāku
gandarījumu nekā no jebkā cita. nopietni. ja mana māte būtu mūžīga, tā varētu
būt mana profesija, klejot apkārt un piedāvāt palīdzību jebkuram, kuram spēju
to sniegt [te bija drūmākas jeb reālistiskākas nākotnes vīzijas, bet izlēmu, ka
nevajaga].
vēlos vienu jaunu draugu/draudzeni. zini, to ideālo, kurš vienmēr
būs lietas kursā par notiekošo kultūrā un ziņos man. vienmēr varēs nepilnu divu
stundu laikā atbraukt, kad vajadzēs. sapratīsi, ar kādām jaunām mūzikām un
grāmatām gribu iepazīties. spēs arī kritizēt mani, bet tā argumentēti,
nesāpinot. ar zināšanām medicīnā. mācēs sakratīt, kad kārtējo reizi teikšu ‘’nē’’
kādai trakai iespējai. un noteikti
ar muzikālām dotībām. necaurredzams. un lai gan, kad vēršu reālistisku skatu uz
dzīvi, saprotu, ka visi ir liekuļi, viņš gan nebūtu. nekādas miesiskas iekāres,
tikai draudzīga romantika un dvēseliska radniecība. vispār, sanāk, ka tas ir
daudzu draugu, paziņu un pat nelaiķu sakrustojums vienā. jā, kā jau mēs visi,
jau kopš sen seniem laikiem gaidu kādu, bet ne jau to princi, nē. jau esmu
satikusi tik daudz labus ļaudis ceļā un esmu gandarīta par to, bet vienmēr ir
kaut kāda klemme. jā, jā, neviens nav ideāls. bet es tomēr izvēlos pat nomirt
kā sapņotāja. ir sajūta, ka kaut kur kāds gaida.. Tev nē?  
Mūzika: The Smashing Pumpkins - Drown 10:41:
 Mūzika: Emilie Simon - Annie 7. Janvāris 201022:31:
 Mūzika: The Strokes - Ask me anything 6. Janvāris 201003:01: graužot medusmaizi.
manā persōnīgajā filozōfijā kreisā puse ir tā ļaunā, bet ieskatījos spogulī un sapratu, ka tieši labā sejas puse ir sabojāta. kas paliek? pelnutraukā nogrieztas matu škipsnas. bija jauka diena kaut kad pirms miega. satiku no Dānijas iebraukušo Jāni, aizdevāmies uz veco skolu. skolmeitari tagad likās pavisam savādāki. ģimeniskuma sajūta, mīļums un tā jauki viss. atvadījos ar Jāni vilcienā, šodien jau atkal aizlidoja prom. tāpēc biju agrais rīta viesis Lottei, kura sagaidīja mani pidžamiņā. pie viņas ir miers. iemainīju šokolādi pret litriem tējas. interesantas sarunas un saulesbrilles, kas padarīja visu vasarīgāku. palīdzēju viņai saņemties un doties pie sava kavaliera, pavadīju uz vilcienu. devos mājās bez kavaliera, bez saulesbrillēm. skan Vazdika. ''Apsoli man neko''.. laikam tīk dēļ tā, ka kaut kad ļoti sen man viens īpašs indivīds nodziedāja. interesanti, kā var aizmirst daudz ko, bet tad kaut kas atkal no atmiņas dzīlēm izvelk saulītē šīs apputējušās lietas. piemēram, Lottes mocīšanās ar acu pilieniem lika uzpeldēt ļoti baisām atmiņām no bērnības, kad man katru dienu māsa leca virsū, lai es netirinātos un arī pilināja kaut ko acīs. par atmiņas tilpumiem un smadzenēm kā tādām aizdomājoties, rodas tāda pati sajūta, kas rodas cenšoties apzināties Visumu. Lielajam brālim esot bijis baigi traki, kad sācis domāt par to, ka sirds jau nekad it kā neapstājas. nu, kaut kādā brīdī viņa sāk pukstēt mātes klēpī un tā turpina līdz pat cilvēciņa mūža galam - vidēji 60 gadus. bez brīvdienām. ''iedomājies?''. pietrūkst kaut kādi rutīnas pieturas punkti. ir tikai labsajūtas disciplīnas, bet pienākumi tikmēr krājas skapītī. čupiņā vien. lai gan nepadarītais traumē šo manu labsajūtu, kā jau sliņķe vienmēr atrodu iemeslu darbu atlikšanai. aizveru acis un saprotu, ka vēl aizvien ir vienalga. tagadējie pienākumi tiešām ir vismaznozīmīgākā manas pasaules daļa, tikai kaut kas nojaušams aiz horizonta. jūtu, ka mani gaida vasara un es viņu. tad prom.. prom, prom, prom. vispār man vajag tepiķi, tad viss būs labi. varbūt sākt tamborēt? vēl man patīk, ka cilvēki iemīlās. patīk viņus vērot un priecāties par to, kas ar viņiem notiek. fascinējošas pārvērtības cilvēkā var pamanīt šajā jaukajā procesā. liekas, jūtu pavasara smaržas. jāatzīts, kaut ko lieku esmu atmetus beidzot. liekums, tā, man liekas, ir mūsdienu cilvēka pamatīgākā problēma. mēs apaugam un pierodam pie visa kā lieka. ir tik daudz lietas bez kurām taču var iztikt. īpaši tās visas kaitīgās. jā, ir nācies dzīvot trūkumā. laikam tad arī saproti, cik daudz liekumu mēs uzskatām par nepieciešamību. nē, nav jau slikti sevi lutināt, bet nedrīkst kļūt par vergu nevajadzīgajam. piemēram, tāpēc jau mēs, smēķētāji, nesmēķētāju acīs esam diez gan muļķīgi. varētu kaut kad uz saullēkta laiku doties uz jūru. gribu atkal bildēt lietas, bet nu.. jābildē būs ar acīm. atkal jāsmejas.  sniegs nesāk apnikt? Mūzika: Bob Dylan - The times they are a changin' 3. Janvāris 201002:55: jaukums.
12 pazīmes ka esi iemīlējies:
1.Tu pārlasi viņa/s tekstu atkal un atkal.
2.Tu ej lēnāk,kad esi kopā ar viņu.
3.Tu paliec kautrīgs/a kopā ar viņu.
4.Kad domā par viņu,tava sirds sitas ātrāk.
5.Dzirdot viņa/s balsi Tu sāc smaidīt.
6.Kad Tu skaties uz viņu,Tu apkārt nevienu neredzi,kā tikai viņu.
7.Tu sāc klausīties lēnās dziesmas domājot par viņu.
8.Tu nevari beigt par viņu domāt.
9.Tu sajūties laimīgs/a tikai jūtot viņa smaržu.
10.Tu saproti,ka ikreiz smaidi domājot par viņu.
11.Tu viņa/s dēļ darītu jebko.
12.Pati svarīgākā pazīme : lasot šo visu Tu domāji tikai par vienu cilvēku.
Mūzika: Incubus - I miss you 2. Janvāris 201017:52: šogad vēl nekā nav prātā.
vārtos ar Baltulīti un dalāmies piparkūkās - viņai baigi garšo.
vakar te pirmo reizi šogad bija arī Mārtiņmēns, bet tagad jau kaut kur
jūrā vai jau pat pāri tai.
šis gads tika sagaidīts diez gan traki. man patika :] ceru, Jums arī
bija jauki cilvēki, ar kuriem nosvinēt šo kalendāra pārmaiņu. redzējāt mēnesi?
varbūt kāds redzēja arī to mazo aptumsumu 21:23?
lai nu kā, bet vēl neesmu 2010ajā.
ir lieliskas apņemšanās un zinu, ka šoreiz pieturēšos pie visa izlemtā.
kā ir Jums?
bija kaut kas, ko gribēju pavēstīt, bet atmiņa atkal pieviļ. nu, neko.
katrā ziņā, novēlu visiem/visām/visam nodzīvot šo Tīģergadu pa īstam,
nepalaižot vienreizējos mirkļus pa vējam.
 Mūzika: Yann Tiersen - La valse des monstres 31. Decembris 200915:34: Yann Tiersen - Preparations for the last Tv fake
http://www.youtube.com/watch?v=mXGcvi8K1CUnoklausieties šo dziesmu vairākkārt, katru reizi pievēršot uzmanību citam instrumentam.
 tiksimies nākošgad!Mūzika: šīgada pēdējie mirkļi. |
