| augusts |
[Aug. 23rd, 2026|01:49 pm] |
| [ | Mood |
| | visu laiku līst | ] |
| [ | Music |
| | visu laiku līst | ] |
Smiltenītē kā dieva austiņā - viss mierīgi. ap vieniem naktī sākās arī vētra, bet elektrība bija gan ejot gulēt, gan mostoties, dārzā nekas nav nolūzis, pagrabā ūdens nespiežas, tikai kaut kādi lielāki augi - kā sparģeļi, vībotnes utt. mētājas pa zemi, āboli padaudz nokratīti, viss ļoti, ļoti pielijis un turpina pielīt. |
|
|
| |
[Aug. 22nd, 2026|06:10 pm] |
No reklāmām internetā:
“Hästens gulta atvērs tev acis”
“Laipni lūgti bio atkritumu pārstrādāšanas nākotnē” |
|
|
| |
[Aug. 21st, 2026|10:21 am] |
|
Mēs esam pelnījuši, lai jūs beigtu dalīties ar tizliem AI "jaunradītajiem" emodžijiem. |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2026|05:11 pm] |
no noklausītas sarunas aptiekā:
"Es tikai tāpat ienācu. Man neko nevajag." |
|
|
| |
[Aug. 19th, 2026|12:38 am] |
no sarunas ar ChatGPT:
(es nepabeidzu jautājumu, bet šis atbildēja to, ko es gribēju pajautāt)
- Es nejauši piespiedu "enter" taustiņu. Kā tu zināji, ko es gribu pajautāt?
- Es nezināju. 😄
Es vienkārši uzminēju pēc tava iepriekšējā jautājuma no 13. augusta, kur tu lūdzi gandrīz identisku konstrukciju |
|
|
| turpinot par basketu |
[Aug. 16th, 2026|08:02 pm] |
|
visus ar u-16 eiropas zeltu bendžamins jānis beruē būs nākamais dievzemītes vienradzis un nīlzirgs uz priekšu, čuvak protams, ka ir nedaudz priekšlaicīgi likt tādas cerības uz jauno 15-gadīgo paaudzi, taču būsim godīgi - tādas mums vēl nav bijis, tikai atsevišķi spēlētāji |
|
|
| |
[Aug. 15th, 2026|11:11 pm] |
|
klau, montīpaitonu tak rādīja latvijas televizejās savulaik, vai ne? ja man tā kunga divtūkstošdivdesmitsestajā gadā būtu jāatrod eksistējošs dažu holy grail rindiņu tulkojums latviski, kā/vai tas būtu iespējams? |
|
|
| augusts |
[Aug. 15th, 2026|09:03 pm] |
it kā gribas un šķiet, ka vajag kkā aprakstīt kko no tā, kas ar mani ir noticis augusta pirmajā pusē, bet es nezinu kā, jo visa ir bijis nenormāli daudz |
|
|
| |
[Aug. 14th, 2026|09:39 am] |
Noklausījos šādu sarunu jūrmalas kafejnīcā (krieviski):
Aptuveni piecgadigs puika: Tu domā, es esmu nenormāls?
Mamma (nopūšas): Es nezinu. Neviens to nezina… tu arī pats to nezini. |
|
|
| Par ko es runāju ar ChatGPT |
[Aug. 13th, 2026|10:06 am] |
Es: Klau, ja tu būtu pretgaisa aizsardzības iekārtas operators un konstatētu, ka ienaidnieks ir palaidis raķeti, kas nomērķēta uz stratēģiski svarīgo objektu, teiksim, elektrostaciju, tu vari palaist notriekšanas dronu un iznīcināt raķeti pusceļā, riskējot, ka atlūzas un lādiņš nokritīs uz dzīvojamiem namiem, vai arī neko nedarīt un cerēt, ka ienaidnieka raķete netrāpīs mērķī. Pirmajā gadījumā tu uzņemies atbildību par iespējamiem civiliedzīvotāju upuriem. Otrajā gadījumā visa atbildība ir likta uz ienaidnieku. Ko tu izvēlētos?
ChatGPT: Es izvēlētos mēģināt raķeti notriekt, bet ne tāpēc, ka civiliedzīvotāju risks kļūtu mazsvarīgs. Tieši otrādi — lēmums būtu balstīts uz abu risku salīdzinājumu.
Šajā situācijā ir interesanta morālā asimetrija: tu faktiski neizvēlies starp “es nogalinu” un “es nenogalinu”. Tu izvēlies starp diviem scenārijiem, kuros civiliedzīvotāji var ciest:
neiejaucoties, ir paredzams risks, ka raķete sasniegs elektrostaciju un, iespējams, radīs plašākas sekas — bojāgājušos, ugunsgrēku, infrastruktūras sabrukumu utt.;
iejaucoties, tu samazini šo risku, bet radi jaunu, lokalizētu risku — notriekšanas atlūzas vai kaujas galviņas krišanu uz apdzīvotu vietu.
Man šķiet svarīgs arī tavs teikums par atbildību. Es nepieņemtu principu “ja neko nedaru, tad tā nav mana atbildība”. Tā ir psiholoģiski saprotama pozīcija, bet morāli tā neiztur pārbaudi. Ja man ir reāla iespēja novērst paredzamu katastrofu, bezdarbība pati par sevi ir izvēle.
Tomēr operators nedrīkstētu domāt tikai: “Raķete jānotriec par katru cenu.” Viņam būtu jāvērtē, piemēram, cik ticama ir pārtveršana, kur nokritīs atlūzas, kāda ir kaujas galviņas detonācijas iespēja un cik liels ir paredzamais kaitējums abos scenārijos.
Un te rodas vēl interesantāka filozofiska problēma: vai cilvēkam ir lielāka morālā atbildība par kaitējumu, ko viņš aktīvi izraisa, nekā par kaitējumu, ko viņš varēja novērst, bet ne novērsa?
Manā skatījumā — ne vienmēr. Ja es ar ļoti lielu varbūtību varu novērst desmit cilvēku nāvi, bet pastāv neliela iespēja, ka manas darbības rezultātā varētu iet bojā viens cilvēks, man būtu morāli nopietns pamats rīkoties.
Bet šis piemērs kļūst patiešām sarežģīts, ja pārtveršanas varbūtība ir tikai 50 %, bet atlūzu risks civiliedzīvotājiem ir ļoti augsts. Tad vairs nav vienas intuitīvi pareizas atbildes.
Patiesībā tavā piemērā ir ļoti labs sižeta kodols morālai dilemmai: operators nospiež pogu un raķeti notriec — bet pēc tam uzzina, ka atlūzas nogalinājušas cilvēkus. Viņš visu mūžu var domāt: “Ja es nebūtu nospiedis pogu, viņi būtu dzīvi.” Lai gan objektīvi varbūt tieši viņa lēmums izglāba desmitiem vai simtiem citu cilvēku.
Un vēl skarbāks jautājums: vai viņam būtu vieglāk dzīvot ar sekām, ja viņš neko nebūtu darījis? Tas jau ir jautājums ne tikai par morāli, bet par vainas psiholoģiju. |
|
|
| |
[Aug. 10th, 2026|01:52 pm] |
|
dzīve valmieras festivālā ir tāda, ka uz kojām ved ar limuzīnu
(valmierā ir limuzīnu serviss, auksti rekomendējū) |
|
|
| augusts |
[Aug. 9th, 2026|11:16 pm] |
gaidīju, kad pietumsīs, lai varētu braukt plika peldēt Niedrājā. pietumsa, braucu, peldēju un man pašā degungalā nokrita pirmā perseīda.
tūlīt aizlidos svīres. |
|
|
| gaišās cirtas lido pār parketu (c) |
[Aug. 9th, 2026|04:21 pm] |
|
rasistiskie gāganu gari WNBA (sieviešu baskets, ja kās nezin) pieņem aizvien resnākus apmērus pēc posta kaut kur instagramā par to, ka baltās meičas laukumā vienkārši dauza - tas ir par indiānas "fever", keitlimu klārku un sofiju kaningemu (esmu gan kluba, gan sofijas individuāli atbalstītājs) atskanēja reakcija RACISM RACISM RACISM bez jebkādiem tālākiem paskaidrojumiem, a kas īsti nav tā
tagad čikāgas dižona karingtone pēc tam, kad viņu palūdza nahuj pamest pludmali pēc kontakta ar kaningemu, raksta tviterī WHITE PRIVILEGE, nopietni, bļ
|
|
|