MERMAID MOTEL
vēstules sīrupiņam
11/11/12 10:16 am
Labi, šodien jāsacep kaut kādas kūkas laikam, āboli ejot postā, jāsaķemmējas, jāsaģērbjas, izgulējusies es esmu - 24h ar 4h pārtraukumu nogulēt nav nekāds joks -, un jālaiž kaut kur pie dabas elpot svaigu gaisu.11/11/12 10:00 am
Sērijā "marginālas piezīmes uz lappušu malām" šoreiz gribas piebilst, ka par spīti visam es ļoti cienu cilvēkus, pat reibušākajā stāvoklī es turpinu svešiniekus uzrunāt uz "jūs", nemaz nepieminot to, ka man diezgan nepieņemami šķiet kādu, kurš man neko nav nodarījis, apvainot, pazemot, noniecināt, un es sagaidu tieši tādu pašu attieksmi pret sevi, saviem draugiem, paziņām un vispār - pret līdzcilvēkiem. Esmu ļoti draudzīga, es teiktu, un es nekad neesmu rupja, tāpēc nespēju pieņemt cilvēkus, kuri tādi ir. Lūk.11/10/12 06:18 pm
Bārs par brīvu ir nāve - neatceros, kā nokļuvu mājās. Visu dienu nogulēju, esmu kaut kur nolauzusi visus nagus, sasitusi roku, jūtos dziļi nelaimīga par izniekoto brīvdienu, jo parīt atkal uz darbu, un apsveru domu par to, ka maksāšana par alkoholu tomēr ir lietderīga padarīšana, ņemot vērā, ka tas zināmā mērā bremzē patēriņu.Fui, es nekad vairs tā neizniekošu savas brīvdienas.
11/9/12 02:43 pm
Domats - darits, esmu atpakal pavisam tumsajos matos. Ar tiem matiem ta jocigi, man berniba bija taisni, gaisi peleki mati, un majas ilgstosi metajas fazer reklama, tada ka apsveikuma kartina ar mazu meiteniti virsu. Meitenite bija mana vienaudze, kadus 5-6 gadus veca, loti skaista, nudien, tikai acis brunas, toties mati.. cik skaisti vinai bija mati! Gari, tumsi bruni, lokaini! Sapnis, ne mati! Tad es izaugu, mati gadu gaita pasi no sevis kluva arvien lokainaki, krasa no pelekas uz brunu tika nomainita manuali, un ja, kaut ka neapzinati man pedejos 5-6 gadus ir tiesi tadi mati, par kadiem sapnoju 5 gadu vecuma.11/8/12 01:15 pm
Es gribu sarkanu kleitu. Tadu nedaudz dramatisku, kirsu sarkanu. Un tad vel jaatgriezas pie pavisam tumsas matu krasas, rudie toni ir izsapeti. Un kaut kur ziemassvetkos jaaizbrauc, vienalga kur.11/6/12 10:37 pm
Šī brīnišķīgā ziņa šodien iekrita kursa meilā un ļoti uzlaboja dienu. Cilvēki ir neatkārtojami, es nezinu, kā citādi šo lūgumu pēc palīdzības komentēt."Cien. Studenti,
Mans kaiminsh nozaga manu puuci - no mana balkona paneema buuri.
Vai ir iespeejams dabuut puuchuku atpakal, ja man nav nekaadu apliecinoshu dokumentu, ka tas bija mans
putns.
Ieprieksh pateicos par paliidziibu."
11/4/12 09:36 pm
Jūtos aizrijusies. Bez metaforām. Diezgan reāla, fiziska sajūta - grūti elpot, virzienā no rīkles uz krūtīm iestrēgusi milzu futbola bumba un es nespēju parunāt, pateikt, niansēti formulēt sakāmo, kas, ņemot vērā uzkrītošo īpatnību ieslīgt smalkās detaļās, ir vesela traģēdija, jo vienīgais vārds, ko spēju izdvest, ir "slikti", un neko vairāk, vispār neko, nekādu detaļu, nekādu sīkumu, nekādu bantīšu, lentīšu, krāsiņu, formu, tikai seši burti, kas, savērti smalkā krellītē, žņaudz mani nost. Dzīve šķiet beigusies, īsti nemaz nesākusies. Tieši tik dramatiski un ne par gramu mazāk, ja.
11/2/12 11:01 pm
Redzēju sapnī, ka E. ir Latvijā. Dīvains sapnis vispār. Lai vai kā, esmu mājās. Tagad es ēdīšu neveselīgu pārtiku un iešu gulēt ar kosmētiku - hā, būs man reāli mežonīgs piektdienas vakars!11/1/12 10:12 pm
12h darbadiena, stress, acis, kas draud iztecēt no pastāvīgas skatīšanās monitorā, uz mājām paņemts darbs, kontroldarbs priekšmetā, kurā neesmu bijusi ne uz vienu lekciju - gulēt aiziešu labākajā gadījumā divos, trijos naktī. Jāceļas piecos. Jūtu, ka rītdiena sāksies ar enerdžī drinkiem, jo darbā gaida divi milzīgi projektu, un, lai visu vismaz 70% apjomā pabeigtu līdz kontroldarbam, no mājām jāiziet vismaz septiņos, lai 07.30 būtu uz vietas.Ceru, šī elle pēc pāris gadiem man atmaksāsies un būs kāds tāds, kā es tagad, kas taisīs visus tos garlaicīgos rīsērčus un negulēs naktīs, lai gan šī brīža stāvoklī es par to ļoti šaubos.
10/31/12 10:05 pm
Labi, ko es te, patiesībā problēma šovakar ir tajā, ka man līdz divpadsmitiem naktī obligāti jādabū ārā no fleša fails un jānosūta, taču flešs ir pazudis. Bēdu, manu lielu bēdu!10/31/12 10:02 pm
Šodien pirmo reizi mūžā biju mentenē, un, protams, uzreiz maskačkā.Pirmkart, nesaprotu, kā cilvēki var strādāt kabinetos, kur tapetes vismaz no sešdesmitajiem draud kuru katru brīdi ar visu apmetumu uzbirt virsū.
Otrkārt, tur bija daudz aizdomīgu purnu, lai neteiktu vairāk.
Treškārt, ja var ticēt tam, ko izlobīju no aizdomīgo purnu agresīvās bļaustīšanās, VP ir tieši tik ļoti patvaļīga miskaste, kas neievēro kriminālprocesa likumu, cik ļoti man likās.
Ceturtkārt, joprojām nezinu, cik lielā mērā mani kriminālā pasaule piesaista. Tas ir lieliski, ciktāl tas līdzinās filmām un ciktāl tas nozīmē ieroču nēsāšanas atļauju un zināmu risku, un tomēr atraisa vemšanas refleksus, ciktāl tas attiecas uz reālu, fizisku vardarbību. Šāviens vai precīzs dūriens īstajā vietā man liekas vienīgais salīdzinoši pieņemamais vardarbības veids, visādas preteklības - izvarošana, piekaušana līdz nāvei, pēcāka līķa sadalīšana gabalos un novietošana uz dzelzceļa sliedēm utml.- man atņem ticību pasaulei. Nē, ar padibenēm, kas dzēruma delīrijā sašķērē lauleni ar virtuves nazi, es nevarētu strādāt, ar sarežģītām finanšu shēmām, ar pasūtījuma slepkavībām, ar advancētiem, domājošiem cilvēkiem varētu, jā, to varētu.
10/28/12 10:56 am
Pusdienas ar draudziņiem beidzās tur, kur viss parasti beidzas, kurp ved visi ceļi kā uz Romu, - sešos no rīta bārā. Naktī aptvērām, ka ar The Kompāniju esam pazīstami desmit gadus - feini, ļoti patīk draugu būšana un 8-10 cilvēku koncepts.10/27/12 11:12 am
Sestdiena - varu darīt, ko vēlos. Beidzot! Gribu pacienāt omi ar lazanju, vēlās pusdienas ar draudziņiem pie S., vīns, šampītis, sapucēties, nolakot nagus spilgtus, uzpīpēt, pačalot un vakarā attapties savā gultiņā - silti un ērti. Jāsāk darboties, jāiet uz veici pēc lazanjas sastāvdaļām. Ja ceļi nebūs pārlieku apledojuši, rīt brauksim uz Valmieru ekskursijā.10/21/12 09:05 pm
Pirms pieciem gadiem, kad man palika 17, mēs ar viltotiem dokumentiem iešmaucām pulkvedī un bučojāmies ar kaut kādiem basketbolistiem, pēc tam nofeilojām ar naktsmājām un beigās līdz pirmajam transportam dirnējām Vecrīgas hesītī, kur iepazināmies ar grupas "Cosmos" dalībnieku, kuru es sākumā neatpazinu, tāpēc neatceros, kurš tas bija, un vēl diviem džekiem, kurus pēc tam esmu redzējusi spēlējam Bites blūza kluba pastāvīgajā sastāvā - nu, starp tiem, kas tur vislaik spēlē, Latvian Blues Band laikam.Šodien, kad man paliek 22, es nakšņoju mājās un kūkai piedzeru pienu, jo .. tā ir garšīgāk. Tas pats vakar - gaidot J, noparkojāmies pie Statoil durvīm, sēdējam salonā un, zogot statjika internetu, skatījāmies "gan gam style" - es pirms gadiem desmit par to nebūtu varējusi pat iedomāties! Man tolaik datora nebija, nemaz nerunājot par internetu, un kur nu vēl tas, ka es kādreiz varētu sēdēt mašīnai pie stūres! Ar trīs gadu pieredzi! Ārprāts, kā viss mainās!
10/17/12 10:18 pm
Kad es izaugšu liela un kad (ja) man būs jāizvēlas, kādu deju atrādīt viesiem savās kāzās, es noteikti teikšu, ka gribu kopā ar līgavaini dejot gangam style, - tā būtu bomba, pilnīgs sprādziens! Es pati, būdama viesis tādās kāzās, nekad neko tādu neaizmirstu.10/15/12 10:06 pm
rams plunksk lietus, trudoss herbarijs zem kajam, un es visa tada kaila, plika pavisam eju10/14/12 08:33 pm
Dress for the job you'd like to have, not for the job you currently have. Dress for the story that you'd like to have people know about you before you even open your mouth. And dress so that your taste level comes across, because people with impeccable taste also have impeccable intelligence.10/14/12 08:20 pm
Esmu atradusi perfekto desmit burtu kombināciju. Perfekto 5+5 perfektajam 7+7. Ideālo 10 ideālajam 14. Jā.Powered by Sviesta Ciba