02:43 pm
Nu jā, tas, ka mani gadiem ilgi nespēj izmest no galvas un es neesmu no tām viendienītēm, kuras izdrāž un aizmirst, tas tāpat man bija skaidrs.
07:50 pm
Rīt vajadzētu būt šausmīgai dienai. Vislabprātāk paliktu gultā. Vismaz trīs dienas.
Pēc četrām nedēļām semestra beigas. Elle kaut kāda, varu sākt domāt par kārtējo studiju kredītu. Ar tādiem parādiem es budžetā nepalikšu. Vēl viens maģistrs jeb mans izsapņotais year off Eiropā šobrīd liekas kaut kas tāls un neiespējams. Jānogaida nedēļa, varbūt nedaudz vairāk, situācijas atrisinājumam nevajadzētu kavēties ilgi. Šī brīža galvenā problēma ir mana absolūtā nespēja sakārtot prioritārā secībā trīs būtiskas lietas - naudu, vērtīgu profesionālo pieredzi un izglītību. Kā tikt galā ar situāciju, zaudējot iespējami mazāk? Kā uzvarēt? Viens gan ir skaidrs - dažiem cilvēkiem ir vērts krāt.
08:28 pm
No otras puses, cik labi, ka man nav bērnu, vīra, nav nekādu dziļi ielaistu sakņu, esmu brīvs cilvēks un jebkurā brīdī varu mest visam mieru. Tas ir, man ne prātā nenāk to darīt, es cīnos tik ilgi, līdz panāku savu, tomēr ir labi apzināties, ka drīkstu padoties, un vienīgais cilvēks, kura priekšā būs jāatbild, esmu es pati. Būtībā man patīk cilvēka kā vientuļas salas koncepts. Mazāk cilvēku, kuru priekšā pirms nāves kaunēties par to, ka dzīve notriekta velti, izšķiesta vējā, izmesta misenē, noslīcināta upē.. nu, vārdu sakot, jūs sapratāt.
Tas ir kaut kāds jaunības maksimālisms, vai kā, bet manī patiesi ir pārliecība, ka būt viduvējam ir negods. Un tāda es šobrīd esmu - negods. Man prieks, ka nav daudz cilvēku, kuriem uz to jānoskatās.
09:10 pm
Pēdējā reize, kad esmu jutusies patiešām labi un mierīgi, bijusi stadijā, kad, aizverot acis, ķermenī ieplūst siltums, pasaule šķiet šūpojamies viļņos un realitāte ir tikai mīksta, rimti kūpoša migla. Alkohola izraisīta eiforija.