01:12 am
Vispirms es, savās hipsteru čībās bēgot no lapsenes, paslīdēju uz slapja seguma un nomaucos uz mutes tā, ka dzirksteles gar acīm pašķīda. Tagad man ir zils, uzpampis augšstilbs un vēl aizvien sāpoša galva, kuru es krītot ļoti veiksmīgi atsitu vai nu pret plecu, vai nu pret dēļu grīdu, īsti nezinu. Stundu vēlāk, rāmi soļojot pa Kuldīgu, man uz krūtīm uzsēdās kamene, un es dzīvnieku ne tikai laikus nemanīju, bet arī iegrābos nabagā ar augšdelmu. Tagad man ir uztūkusi, niezoša kamenes koduma vieta uz rokas. Vēl desmit minūtes vēlāk es uzgāzu sev karstu smalkmaizītes pildījumu, kārtīgi iecukorojot ne tikai savas drēbes, bet arī matus. Kaut kādas šausmas. Stāvēju kā maza meitene un bimbāju ielas vidū ar savu bulciņas pārpalikumu rokā, līdz mani samīļoja, aizveda līdz izlietnei un dalīta bēda likās mazāka bēda. Vispār varena diena, ja neskaita nabadzīgās, nabadzīgās valstiņas sajūtu, kas rodas, izbraucot ārā no Rīgas.
10:12 pm
Ome sacēla baigo traci ap manu roku, šai alerģija tādos apmēros, ka ar steigu jābrauc uz slimnīcu pēc kaut kādām potēm, ja iekož. Viengad` pēc lapsenes dzēliena četras dienas slimnīcā gulējusi. Nu, man it kā nekas, šorīt pamodos ar sarkanu pumpu 15-20cm diametrā, augšdelms manāmi uztūcis un šaaausmīgi niez, bet šī tik un tā zvanīja entās reizes ar padomiem.
Tīrīju mašīnu, sāku brīnīties, no kurienes tāds siltums nāk, sildītājs taču nevarētu būt ieslēgts, un tad aptvēru, ka siltumiņš no rokas sejā iesities - sadzeltā vieta ir vismaz trīs reizes karstāka kā pārējais ķermenis. Ķermeņa temperatūru gan izmērīt nevaru, visi termometri kaut kur noklīduši, bet nu varētu būt, ka ir pie 37,5°, tā vienmēr bērnībā bija. Oma teica, viņai jaunībā līdzīgi kā man bijis, bet, gadiem ejot un organismam dilstot, arvien smagāka reakcija katrreiz, tad nu šī arī pensijas vecumā (tāpat kā es šobrīd) skrien prom, ko kājas nes, ieraugot biti vai lapseni.