Comments: |
| From: | ofuda |
Date: | 16. Aprīlis 2005 - 23:56 |
---|
| | Re: ... | (Link) |
|
Manuprāt, otrajam un pēdējam jautājumam atbilde var būt pozitīva... Iemīlēšanās nāk pēkšņi... mēs nespējam noteikt - lūk šo cilvēku es tagad mīlēšu un to nē... Jā, mēs varam iemīlēšanos izkopt par mīlestību, bet ne radīt to
From: | |
Date: | 17. Aprīlis 2005 - 00:12 |
---|
| | Re: ... | (Link) |
|
hmm.. tas laikam ir tādēļ, ka katram ir atšķirīgs priekšstats par mīlestību un iemīlēšanos. tās ir tikai manas domas, es nevienam neko neuzspiežu, bet manuprāt iemīlēšanās ir emocijas, kuras rodas pašas par sevi, un mīlestība ir jūtas, kuras izkopj. tās ir divas dažādas lietas.
mīlēt var tēvu, mīlēt var brāli, māsu, māti, kaķi, un labāko draudzeni... mīlēt var arī to otru pusīti, vīrieti vai sievieti.. un katram veltītā mīlestība ir nedalāma un unikāla.
savukārt iemīlēties var pat vairākas reizes dienā, vienā cilvēkā var vairāk iemīlēties, citā mazāk.. var iemīlēties kādā citā pat tad, kad blakus ir otra pusīte, tiesa gan, ja patiešām mīl otru pusīti, tad šī iemīlēšanās citā neilgst vērā ņemamu laiku.. varbūt tikai minūti, divas.. un ja patiešām rūp tā mīlestība, kas ir radīta starp abām pusītēm, tad nekas un neviens nevar piespiest pārkāpt robežu.. | |