Es esmu mājās.
Man ir tik dudz kas, ko stastīt, ka es pat nezinu ar ko sākt.

Suvenīru, tā kā aizmirsu mājās maku, gandrīz vispār nav. Izņēmumi ir tie cilvēki, kuriem visa ceļojuma laikā rakstīju vēstules. Būtu paveicies vēl dažiem, ja es nebūtu nonākusi pie nektarīniem, olīvēm un mocarelllas siera. Jums nav ne mazākās nojausmas, cik Venēcija ir dievīga -_-

Labi, es pašlaik esmu pārāk sajūsmināta lai rakstītu. Apskāvieni visiem ^_^