Ofēlija.
02 Septembris 2010 @ 00:06
 
Pārlasīju 7gd "pirms pieciem gadiem un tagad" un sapratu, ka vienā sadaļā es esmu samelojusi. Vairāk par visu es baidos uzzināt, ko tieši viņš jūt, pateikt jā vai nē, vēl reizi noskūpstīt viņu vai nenoskūpstīt nekad. šobrīd es esmu tik sasodīti apjukusi par to, ko es jūtu pret viņu. You mean the world for me, but you'll never know. Jo. Dažreiz, par spīti visam, ko es domāju par pasauli, vairāk par visu man ir bail viņu pazaudēt. Nevis dažreiz, bet vienmēr. Es ilgojos es baidos, es vēlos apskaut un pievilkt tuvāk, es bēgu.
Un lai gan es zinu, ka viņš ir.. mans cilvēks. Taču savā dzīvē es esmu pārliecinājusies, ka īstie cilvēki var sastapties par ātru. Tapēc vēl jo vairāk, es vienkārši turpinu viņu vērot un stāstīt niekus, stāstus un tēlus. sūtīt vēstules, un mēģināt izlasīt viņa acīs un soļu nospiedumos atbildi, no kuras man ir bail. Un es zinu, ka viņš mani pazīst labāk nekā jebkurš cits. Un es zinu, ka es vairāk vai mazķ saportu viņu. Un tomēr, es šaubos.

p.s. es rakstu šeit tika brīžos, kad ir pārāk skumji. Uzrakstīts klabē tas viss izklausās tik muļķīgi, ka paliek vieglāk.
mika - I'm falling )
 
 
lido: ilgas.
plūst: Skumīgas dziesmas
 
+
 
Ofēlija.
09 Februāris 2010 @ 21:41
 
Nomainiet mani. Es negribu būt balons, kas pildīts konstantām ilgām.
 
 
lido: Ilgu zirgi prot samīt
plūst: Lykke Li - Tonight
 
+