vakar | atcerēties | rīt
 
Ofēlija.
ofija
24 Jūnijs 2009 @ 03:03
 
Dažreiz es gribētu būt istaba. Istaba, kuru var izvākt un atkal pārkrāsot baltu, kad viss vairāk nav labi. Istaba, no kuras var izmest lieko un nomainīt nepatīkamo.
Taču, lai arī ko cilvēki teiktu par mainīšanos, cilvēks ne tuvu nav kā istaba. Viss paliek, pat tad, ja neatcerās. Un dažreiz, kad nespīd saule, ir pavisam, pavisam pretīgi skatīties uz visu to, kas sakrājies. Un ar šo pretīgumu tiek iespaidoti cilvēki apkārt. Un tad cilvēks kļūst vēl piedrazotāks.

Kapēc cilvēks nav vientuļa sala?
 
 
lido: Nogurums
plūst: Gordon Lightfoot - If You Could Read My Mind
 
8 | +
 
( Post a new comment )
denucis: cepums[info]denucis on 24. Jūnijs 2009 - 13:54
Tur tā lieta - nevar izsvītrot no dzīves to, kas ir bijis, jo tas viss tāpat paliek cilvēkos un laužas uz āru..

Tiec tam pāri. Ne tev vienai ir pretīgi skatīties uz to, kas tevī ir sakrājies. Man liekas, ka tā ir visiem, kuri vērtē sevi objektīvi..
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
[info]nirnaeth on 24. Jūnijs 2009 - 14:04
muļķības. sevi vērtējot, nekad nevar būt objektīvs.

atskatoties uz to, kas manī ir sakrājies, es nejūtos pretīgi, es nejūtos tā, it kā man būtu jākāpj kaut kam pāri, kaut kas jāizmet no sevis, jo es esmu tas, kas veido mani, un mani veido visi cilvēki, kam esmu izgājusi caur rokām. lai cik nepatīkama būtu bijusi pieredze, lai ko arī esi sliktu sadarījis, es nesaprotu - tā taču ir sevis mocīšana, nemīlēt sevi. ja pats sevi nemīli, kurš cits mīlēs, tā teikt.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
denucis: cepums[info]denucis on 24. Jūnijs 2009 - 14:22
Nepiekrītu. Var vērtēt sevi objektīvi. Nu ne jau visu laiku, bet vienā tādā lūzuma-pārdomu mirklī ir iespējams sevi novērtot objektīvi un atzīt pašam sev lietas, kuras centies noliegt..

Tu esi tu, Santa :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]nirnaeth on 24. Jūnijs 2009 - 17:56
tas ir, ja uzskati, ka vispār pastāv objektivitāte. patiesībā un meli, labas un sliktais - blāblāblā.

nu, es esmu es - bet cilvēki esam mēs visi.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
Ofēlija.[info]ofija on 24. Jūnijs 2009 - 16:34
Runa jau nav par sevis nemīlēšanu. Noteikti nav. Par sevis nemīlēšanu es sūdzēties īsti nevaru [pat tad, ja mīlestībai līdzi nāk naids, niknums un pretīgums]
Runa ir par visām tām emocionālajām drazām, kuras sakrājās - neizkliegto niknumu, kurš grauž nervus, līdz tie sabrūk.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]nirnaeth on 24. Jūnijs 2009 - 17:57
es zinu, ka nav, mazliet aizfilosofējos. ^_^ bet tāpat - nedarīt to, ko gribi, kaut kliegt aiz dusmām, ir sevis nemīlēšana kaut kādā formā.

(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Ofēlija.[info]ofija on 24. Jūnijs 2009 - 18:32
Protams, ka ir :)
Tikai dažreiz kliegt nozīmētu būt vājprātīgai.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
Ofēlija.[info]ofija on 24. Jūnijs 2009 - 16:30
Nekad nesapratīšu, kapēc tev tādu baudu sagādā domāt, ka runa iet par lietām, kuras ir saistītas ar tevi :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)