muļķības. sevi vērtējot, nekad nevar būt objektīvs.

atskatoties uz to, kas manī ir sakrājies, es nejūtos pretīgi, es nejūtos tā, it kā man būtu jākāpj kaut kam pāri, kaut kas jāizmet no sevis, jo es esmu tas, kas veido mani, un mani veido visi cilvēki, kam esmu izgājusi caur rokām. lai cik nepatīkama būtu bijusi pieredze, lai ko arī esi sliktu sadarījis, es nesaprotu - tā taču ir sevis mocīšana, nemīlēt sevi. ja pats sevi nemīli, kurš cits mīlēs, tā teikt.