Obser Ver

Rīt arī varbūt mazu strēķīti noskriešu, un sanāks apaļi 1600km šogad. Tas tad būtu par veseliem 400 mazāk nekā pērn. Gada sākumā kā īsts sportists biju cerējis uzlabot PB gan pusītē, gan pilnajā klasikā. Un lūk, jocīgi, ka izdevās tikai pilnajā, jo kilometrāža ta mazāka, toties visos 5 maratonos tagad ir kritis PB. Tagad man uzbrucis skrējēja ienaidnieks Nr 3. (viņš arī visviltīgākais). Nekādus rezultātus uzstādīt neapņemšos nākamgad, bet seriāls būtu atkal jāpaskrien. Un arī Nila vārdā nosauktais skrējiens.

Draugu listē ļoti labprāt lasu visus skrējējus, aktīvos, ne-aktīvos, ātrākos un ne tik ātros, un arī tos, kas tikai retu reizi ieraksta par saviem skrietmēģinājumiem. Davai, ješčo!

Ko vēl nākamgad? Vēl vairāk laukos ar savējiem, darbā tiekties uz 40h darba nedēļu. Pasaule pati sevi izglābs, ja.

Svētku čillim pieliku (patiesībā, sieva pielika) arī pusīti sarkanā sīpola. Tas bija grūtākais lēmums gatavošanas procesā man, sīpolu nīdējam. Nez, eksistē čilli recepte bez sīpola? Tagad esmu mēreni pārēdies, un tā ir liela veiksme, ņemot vērā, ka tas bija pirmais šāds gatavošanas mēģinājums. Jāapņemas tikt vaļā no bērnības traumas sīpola izskatās - nākamgad.

Gada ceļojums ar puikām uz Stokholmu, gada atgriešanās - trips ar kolēģiem uz Amsterdamu.

Gada veiksmīgākais skrējiens - 34km treniņš ap 6min/km. Un vēl, dārgie draugi, piebildīšu, ka savos treknajos gados, ap 2007., noskriet bez apstājas spēju apmēram minūtes 3-5, un visumā piekrītu, ka uztrenēties līdz pusmaratonam ir pa spēkam katram, ja vien nevajā kāda hroniska sāpoša trauma. Ar sāpēm nevajag.

Gada piepūle - 42,195km vienā rāvienā. Augstu latiņu pārlēkšana samazina motivāciju, un joprojām domāju, ka skriešana ar sāpēm nav mans sporta veids. Citi melš, ka ekstrēmie sportisti zin, ka savādāk nevar un jau pirms starta ielieto pretsāpju ķīmiju. Bulšits.

Gada bilancē ir 1336km, vienīgi 40. nedēļā nenoskrēju nevienu km, kā arī izskatās, ka 52. arī izkritīs. Skriešana nedrīkst traucēt iedzeršanai, jau tā man viņas reti. Un tā labā ziņa, ka par veselību nebūtu īpaša iemesla sūdzēties (8x nedēļā joprojām ir OK, tam gan vajag atvaļinājumu).

Ar ko pa īstam paveicies, tas ir darbs, kā arī garīgās veselības dispozīcija, kas ir pavisam pozitīva.

Nākamgadam neko neapņemšos. Priecīgu visiem.

Pīrādziņi, pelēkie zirņi, dimdiņkāposti un karbonādes. Uzstādīju laukos atrastu eglīti. Tā tas gads nobeidzas.

Varens gads. Divos ceļojumos biju (Berlīne, Amsterdama), 5 kg esmu nometis (vienkārši - nevajag pusdienās tik daudz rīt). Ģitāru joprojām nemāku spēlēt, tik strinkšķināt (tāpēc, ka nemāku pacietīgi vingrināties, izpildu tikai to, kas ir vienkārši un puslīdz sanāk).

Nākamgad vajadzētu vingrināties pacietīgāk un nerīt arī vakariņās. hehe. Lieliska apņemšanās sanāca. Priekā!