Obser Ver - Post a comment

Manuprāt, te nedrīkst jaukt individuālo un kolektīvo apziņas. Jebkurš sūds individuālajā apziņā tiek projicēts kā sūdu kaudze kolektīvajā, jebkurai pozitīvajai izmaiņai ir jānotiek simtiem, varbūt tūkstošiem reižu, pirms tā pastāvīgi iestrādājas kolektīvajā apziņā. Lai apziņa veiktu kvalitatīvu lēcienu attīstībā, tai vai nu jābūt jau augsti attīstītai vai jāpiedzīvo spējš šoks (cilvēks uzzin nelāgu diagnozi un ir gatavs mainīties tūlīt, nevis rīt vai pēc JG). Manuprāt, arī indivīdam ir sazin cik reizes jāatkārto darbība, lai tā kļūtu par ieradumu, bet sliktie ieradumi veidojas ātrāk un ar mazāku stimulēšanu. Kad saliek indivīdus kopā, jebkurai pers. izpausmei ir daudz lielāks spēks, jo ir kur atbalsoties un pieņemties spēkā.

Tāpēc krīze ar ciešanām ir viens no efektīviem apziņas mainīšanas instrumentiem. Piemēram, jau tagad liela daļa sabiedrības turpmāk aizņemsies apdomīgāk. Un tā ir tikai viena nianse. Pārrautu HESa dambi, daudzi zaudētu mājas, attīstītos spēja dalīties pajumtē. Karš vispār noņem daudzus liekos apziņas slāņus (ne jau ka es to gribētu piedzīvot). Un visi šie procesi prasa laiku. Bet strādā laiks kapitāli - paskaties uz ūdens nopulētajiem akmeņiem vai Gaujas senleju, kādi te vairs jautājumi.