Obser Ver - Post a comment

Deviņdesmito gadu pašā sākumā jaunais censonis studēja, savukārt, pa vasaru nolēma piepelnīties. Pārejas perioda ekonomikas grūtības līdz galam nebija par sevi likušas manīt, tādēļ dabīga izvēle krita uz 1. kategorijas betonētāja pozīciju mazpilsētas celtniecības uzņēmumā.


Brigāde, kurā dabūju savu norīkojumu, strādāja objektā, kas saucās "attīrīšanas iekārtas" kādā vēl mazākā pilsētiņā netālu kaimiņos. Braucienam uz objektu uzņēmums piedāvāja speciāli organizētu autobusu (uz Gaz-53 bāzes), kurš katru rītu 7.15 startēja no celtniecības uzņēmuma kopmītnēm. Ap šo laiku uz autobusa atiešanu pulcējās attiecīgais kontingents. Brigādes locekļi (kaut dažādi pēc vecuma) savā pārsvarā bija alkoholiķi kādā no pēdējām stadijām, tādēļ bieži gadījās, ka uz autobusa atiešanu brigāde bija ne pārāk pilnā sastāvā. Tikpat bieži gadījās, ka ap šo laiku brigādes locekļi vajadzīgo kondīciju bija jau sasnieguši.

Būvdarbu vadītājs (iesauka - Fiksais) bija jauns un enerģisks - nāvīgs bieds visiem brigādes locekļiem, jo centās nikni apkarot progulus. Katru dzērumā nokavētu dienu Fiksais automātiski atskaitīja no kārtējā atvaļinājuma. Ja nu kāds varēja uzrādīt ārsta zīmi, tad - OK, malacis. Citādi to traktēja kā "zobārstu" - vienas dienas akūtu slimošanu, kuru vai nu pēc tā brīža likumiem, vai pēc lokālās konvencijas uzskatīja par pēkšņi paņemtu atvaļinājumu. Viss brigādes kontingents savus atvaļinājumus izņēma "zobārstos".

Objekta kārtība paredzēja, ka dienas laikā drīkst izdzert ne vairāk kā "2 aliņus". Pieķeršana pārkāpumā nozīmēja "zobārstu". Pieķertais celtnieks nekad neapstrīdēja Fiksā uzstādīto diagnozi - viņam bija izveidjies labs čujs.

Objekts bija īsts padomju kapitālās celtniecības paraugs. Vienā korpusā bija 3 stāvu māja (nez kam domāta???), otrā korpusā bija milzīga izmēra notekūdeņu nostādināšanas piltuvveida šahtas, kas ieraktas zemē. Pie šahtu betonēšanas piedalījās jaunais censonis. Izrādījās, ka šahtu korpusu pirmā kārta tika betonēta iepriekšējā ziemā, kad betons nejauši sasala un rezultātā pašas šahtas patiesībā bija izjukušas, pirms vēl pabeigtas. Inženieri teica - tas jau nekas, kad pielaidīs ar ūdeni, tas nebūs redzams. Interesanti, ka šīs attīrīšanas iekārtas tā arī netika pabeigtas, šķiet šobrīd būs jau nojauktas.

Vienīgais nedzērājs objektā bija jaunais censonis, kas pusdienas un dažādos citos darba pārtraukumos lasīja grāmatas. Šķiet, ka brigādei tas īsti nepatika, bet atklātos konfliktos tas nepārauga. Nebija jau tā, ka censonis viebtos brandavīna vārdu vien dzirdot, bet dzert no rīta, turklāt darba laikā, turklāt šādā kompānijā toreiz likās neiespējamā misija.

Sevišķi nozīmīgs brigādei bija periods pēc algas saņemšanas. Tika pirkts tikai Royal dzēriens, kas deva visaugstāko tīrā alkohola devu uz vienu Latvijas rubļa vienību, un brigādes retās rindas šādās dienās kļuva vēl retākas. Vecais Īzars atplīsa tieši uz torņakrāna sliedēm, torņakrāta vadītājs Voloģa viņu pamanīja tikai aiz nejaušības, nokāpa lejā novilka no sliedēm aiz kājām, tā ka Īzara seja kļuva jo melna no sliežu eļļas. Kad objektā parādījās Fiksais, Īzars centās piecelties bet tālāk par rāpus stāvokli netika un ar savu melno purnu rāpus centās aizbēgt aiz stūra.

Mēneša darba sausais atlikums - 5K LVR.