Obser Ver - December 8th, 2013

Vecmāmiņa pa kluso mani bērnībā izglītoja par dažādiem notikumiem iz 20. gadsimta vēstures. Par to viņai bija, varētu teikt, pavisam praktiskas zināšanas, jo bija dzimusi 19. gadsimtā. 1897. gadā, ja gribam būt precīzi, un līdz pat saviem vairāk kā 90 gadiem bija saglabājusi gan skaidru domu, gan labu atmiņu. Gan par revolūcijas laiku Maskavā, gan par zemnieka trekno dzīvi brīvvalstī, gan par bēgšanu 44-tajā. Par to, kas bija pēc tam, gan īpaši nestāstīja. Un protams, amerikas balsi viņa vienmēr klausījās. Dievs svētī Latviju viņa man nemācīja (vismaz neatceros), bet ar lepnumu reiz demonstrēja, kā prot dziedāt ne vairāk ne mazāk kā Боже, Царя храни! Gluži primadonna viņa savos 80+ gados vairs nebija, tāpēc uztvert skaņdarba himniskumu no viņas dziedājumu īpaši neizdevās. Šodien nez kāpēc to atcerējos un diezgan ilgi un aizrautīgi klausījos. Patika!