Obser Ver - September 16th, 2013

Vārdu sakot, mīlīši, es te vakar mazu PB izspiedu latviešu klasikā.

Iekšējais dialogs bija augstākā mērā trauksmains, jo sākt ar 15s/km ātrāk par tipa plānoto tempu normālā gadījumā būtu smaga taktiska kļūda, ja ne totāls analfabētisms. Otrs dialogā pārstāvētais viedoklis bija par to, ka saules un mākoņu stāvoklis ir, iespējams, ideālākais redzētais. Kā arī, ja nu vispār šis izrādas mūža nozīmīgākais skrējiens, jo tak nav jau mums te 20 vairs un iekšējā motivācija ir tomēr galīgs resurss. Tā arī skrējām zobus sakoduši, un īsti bēdu nezinot līdz pat 30km. Tad jau nācās bišķi atlaist, bet temps nemaz i nesabruka, vien atgāja uz "tipa plānoto". Sāpju slieksnis ceturtajā aplī bija pietuvojies, jo tik "jocīgas" kājas sen (vai vispār) neatceros apsaimniekojis savā rīcībā. Pie tā visa, spriežot pēc rezultāta, esmu bijis pavisam frišs skrējējs uz vispārējā fona, jo tikai pēdējā ceturtdaļā vien izdevās savus 13 līdzcensoņus pārspēt, un zaudēt tikai vienam.