| Apr. 7th, 2010 10:56 pm Bērzu sulas Astoņedesmitajos gados mazpilsētas vidusskolniekam vasaras bija zināmā mērā nolemtas. Valsts Agrorūpnieciskais Komplekss cieta no hroniska darbaspēka trūkuma, tāpēc jūnijā veltīt sevi biešu laukam drīzāk bija topošā pilsoņa pienākums, nevis brīva izvēle piepelnīties.
Pret Lotosu vidusskolniekiem attieksme bija drīzāk pozitīva. Galvenie plusi ir zināms attālums no pastāvīgās dzīves vietas, kurā vienība tiek nometināta, viena vai divu pavadošo skolotāju uzraudzībā. Iegūt savā rīcībā kādu pilienu mūžības bija ļoti vienkārši - skolotājam saki, ka vakarā jāaizbrauc mājās, tipa. Beigu beigās, varēja neko neteikt, tak nejau naktī kāds iet pārskaitīt gultā gulētājus.
Runā, ka vidusskolnieki lotosa nometinājumā izklaidēja sevi nodarbojoties ar sportu, iestudējot šekspīru un tamlīdzīgi, bet pilnīgi droši zināms, ka dažādu dziru patērēšana bija ļoti izplatīts laika īsināšanas paņēmiens. No šībrīža pozīcijām raugoties, nav īsta izskaidrojuma, kādā veidā nākamajā rītā 8-nulle nulle bija iespējams nonākt svelmainajā biešu laukā, bet tas vienmēr kaut kā izdevās. Pareizi jau vēsture māca, ka feodālā iekārtā klaušu darbam produktivitātes nebija, a tas varētu būt arī tāpēc, ka naktīs koda.
Sēžam vagā ar Valdiņu, apspriežam iepriekšējās nakts varoņdarbus, līdz uznāk Slāpes. Par laimi saskatāmā attālumā ir mājas, tur aka droši vien...Ieejam pagalmā palūgt atļauju pasmelt no akas. Tur uzrodas sirms vīrs, un burkšķ kaut ko, ka nebūs nekāda aka un vedina mūs uz puspagrabiņu ceriņkrūmu pavēnī. No turienes tiek iegūta burka ar balti duļķainu dzērienu. Ierūgušas bērzu sulas bez jelkādām piedevām, pagaraba temperatūrā. Acīs iesprāgst asaras no aukstā, kodīgi skābā padzēriena un droši vien no laimes par neticamo remdinājumu.
Neviens cits bērzu sulu patērēšanas gadījums atmiņā nav saglabājies. 3 comments - Leave a comment |
